1. marts šogad ir dziedošās aktrises Olgas Dreģes 80. jubileja, viņas izcilais talants īstenojies gan uz Dailes teātra skatuves, gan kinofilmās, vienlaikus Dreģe gan izrādēs, gan koncertos sevi apliecinājusi kā lielisku dziedātāju ar neatkārtojamu balss tembru. Jubileju Dreģe svinēs koncertos visā Latvijā, un apburošās mākslinieces sveicēju pulkam pievienojas Latvijas radio 2.

Aktrise Olga Dreģe dzimusi 1938. gada 1. martā Madonas apriņķa Sarkaņu pagastā. Dreģu ģimene bija ļoti kupla – 8 bērni, un Olga bija sestā pēc skaita. Viņas tēvs Pēteris bija liels dziedātājs, Madonas pusē ievērots mūziķis, no viņa arī mantota Olgas skanīgā balss un skatuviskais talants. Nākamā aktrise mācījusies Sarkaņu 7gadīgajā skolā, tad Madonas 1. vidusskolā. 1961. gadā beigusi Rīgas Kultūras un izglītības darbinieku tehnikumu, bet 1962. gadā – Dailes teātra 3. studiju, jau kopš 1958. gada sākusi piedalīties izrādēs.

Pirmās spilgtās lomas pie Dreģes atnāca tikai 60. gadu otrajā pusē, viena no tām bija Ārija Raiņa traģēdijā Indulis un Ārija, ļoti spilgts uzlidojums bija Agnese Ibsena lugā Brands (1975). Tobrīd Olga Dreģe jau bija visai ievērojama kinoaktrise, kur, protams, viņas spilgtākās lomas ir Anna Vella kalpu diloģijā un vēsturniece Dagnija komēdijā Limuzīns Jāņu nakts krāsā. Aktrises filmogrāfijā ir arī tādas ievērojamas kinolentes kā Meldru mežs, Melnā vēža spīlēs, Vilkatis Toms, Liktenim spītējot u.c., kopā viņa piedalījusies vairāk nekā 20 filmu tapšanā, tāpat filmējusies seriālos Sirsmīļā Monika un Ugunsgrēks.

Vispirms tieši Dailes teātra iestudējumos liela uzmanība tikusi pievērsta Olgas Dreģes brīnišķīgajai balsij – 1974. gadā visai dziedoša bija viņas Leonora lugā Atjautīgā aukle ar Raimonda Paula mūziku, izrādē Dzīvais mironis līdz sirds dziļumiem trāpīja Olgas dziedātās čigānu dziesmas. Lieliska bija viņas atveidotā Mērija lugā Sievietes, sievietes ar Jura Karlsona dziesmām. 1996. gadā tapa Zārai Leanderei veltīta izrāde ar attiecīgu repertuāru, šī gadsimta sākumā aktrise piedalījās mūziklos Īkstīte un Uz Tobāgo!, kura iestudējums pirms gada tika atjaunots. Tika iestudēta Dreģes monoizrāde Skaistā no Amherstas – veltījums dzejniecei Emīlijai Dikinsonei, un 2003. gads aktrisei iezīmīgs ar vairākām balvām – Lilitas Bērziņas balvu un Triju zvaigžņu ordeni. Jau 1973. gadā Dreģe godināta ar LPSR Nopelniem bagātās skatuves mākslinieces titulu, pagājušā gs. 90. gados aktrise iesaistījās politikā, bija 5. Saeimas deputāte, iestājās LNNK. Aktrise saņēmusi Spēlmaņu nakts balvu par mūža ieguldījumu Latvijas teātra mākslā.

Sevišķi pēdējos gadudesmitos Olga Dreģe uzplaukusi kā lieliska dziedātāja, būdama neatkārtojamas, neparasti zemas balss īpašniece. Aktrise piedalījusies vasaras mūziklos Robinsons Krūzo, Dāvana mūsdienu sievietei, Septiņas vecmeitas u.c., kā arī dažādos tematiskos koncertos (Dīvu nakts, Latvijas teātra mūzikas pērles, Ielūdz Olgas u.c.) ārpus sava dzimtā teātra sienām.