Šodien, 9. maijā 70. šūpuļsvētkus svin dziedātājs, ansambļu Selga, Sono, 4+4 dalībnieks Ēriks Kamarūts, kura patīkamais tenors skanējis arī Latvijas radio korī gandrīz 20 gadu garumā. Jubilāram daudz baltu dieniņu vēl un sirsnīgi sveic Latvijas radio 2!

Kopš pagājušā gadsimta 90. gadiem dziedātāja Ērika Kamarūta patīkamā balss klusē. Atbrīvots no darba Latvijas radio korī, tenors atmeta mūzika ar roku un pievērsās praktiskām nodarbēm iztikas pelnīšanai. Pēdējos gados gan Kamarūts piedalījies vairākos koncertos, un atmiņas par viņa būtisko devumu latviešu vieglajā žanrā saglabājuši ieraksti Latvijas radio.

Ēriks Kamarūts dzimis 1946. gada 9. maijā Rīgā strādnieku ģimenē, kurai ir muzikālas saknes. Dziedātāja vectēvs no mātes puses, Ludvigs Georgs Kopics bijis labi pazīstams pūtēju orķestru diriģents Latvijā, rakstījis orķestriem aranžējumus, pēc kara izceļoja no Latvijas. Ērikam Kamarūtam ir divas māsas, un vienas dēls ir pazīstamais kinorežisors un mūziķis Aigars Grauba.

Ēriks ir dziedājis kopš skolas laika, viņā izcēlās ar izcilu muzikālo dzirdi un atmiņu, vēl kā puika viņš piedalījies Arvīda Žilinska autorkoncertā televīzijā, balvā saņemot komponista autogrāfu. Sekoja dziedāšana dažnedažādos ballīšu ansambļos, arī VEF kultūras pils ansamblī, dziedāts arī dienesta gados pašdarbnieku rindās. Pēc armijas Ēriks kļuva par solistu ansamblī, kas darbojās Mazajā Ģildē, turpmāk viņš dziedāja Ivara Mazura vadītajā orķestrī kultūras namā Draudzība. 70. gadu sākumā Kamarūts kļuva par zvejnieku kolhoza Selga ansambļa dalībnieku, līdz 1976. gadā Jānis Sildegs izveidoja ansambli Sono, ar ko tad kopā nodziedāti 10 gadi. Ēriks bijis regulārs dalībnieks arī J. Sildega izveidotajā studijas oktetā 4+4.

70. gadu sākumā Ēriks Kamarūts kandidēja uz Raimonda Paula izsludināto konkursu par solista vietu Maestro jaunajā ansamblī, un ieguvums no sacensības bija nopietnas vokālās stundas pie pedagoģes Irēnas Kalsones. Viņa ieteica jaunajam tenoram kļūt par Latvijas radio kora dalībnieku. No 1972. līdz 1991. gadam Ēriks Kamarūts bija arī viens no tenoriem Latvijas radio korī, apgūdams visai sarežģītu akadēmisko kora literatūru un apceļodams daudzas valstis. Šai laikā Kamarūts ieskaņojis virkni estrādes dziesmu Latvijas radio studijā, kuru vidū bija ārzemju un padomju autoru skaņdarbi, un, protams, latviešu autoru darbi, galvenokārt Jāņa Sildega, kā arī Edmunda Goldšteina sacerējumi, tostarp vairāki dueti ar Māru Krievkalni, ilggadīgu sadarbības partneri ansambļos Selga un Sono. Ļoti populāras bija Ivara Vīgnera komponētās un Kamarūta dziedātās dziesmas no k/f Tās dullās Paulīnes dēļ (Ak, skaistā jaunība) un Tarāns (Nepaej laimei garām).

Ēriks Kamarūts estrādes žanrā aktīvi un ar lieliem panākumiem koncertēja līdz 80. gadu beigām. Kopā ar grupu Sono gūti labi panākumi republikāniskajās pašdarbības ansambļu skatēs, izcīnītas balvas zvejnieku kolhozu ansambļu festivālā Jūras pērle u.c.

Pēc aktīvās muzicēšanas beigām kopš 1991. gada Kamarūts ieturēja vairāk nekā 20 gadus ilgu pauzi, lai uz skatuves atgrieztos 2014. gada rudenī, Māras Krievkalnes 70. jubilejas koncertā. Pēc tam viņš uzstājies festivālā Bildes, Ivara Vīgnera piemiņas koncertā.