Šī diena, 22. aprīlis ir svētku dienai dziedātājai un dziesmu autorei Ieva Akuraterei, grupas "Pērkons" solistei, un skanīgu un skaistu šo jubilejas gadu māksliniecei vēl Latvijas Radio 2.

Latvju tautas Baltā Māte, grupas „Pērkons” trakojošā rokdīva, mīlas duetu un šūpļadziesmu dziedātāja – ļoti daudzveidīga savā daiļradē ir Ieva Akuratere. Ir sacīts, ka viņas balsij piemīt dziedinošas spējas, un pret Akurateres talantu nav palikuši vienaldzīgi virkne redzamu Latvijas komponistu kā Uldis Stabulnieks, Aivars Hermanis, Aigars Voitišķis, Juris Riekstiņš, turklāt komponē un dziesmu vārdus sacer Ieva pati.

1958. gada 22. aprīlī dzimusī Ieva Akuratere ir aktiera un teātra zinātnieces meita, kas ir stūrakmens viņas aktieriskajām dotībām. Savukārt vectētiņš Pēteris orķestrī spēlējis uz trim instrumentiem un bijis 1905. gada revolucionārs. Jau sešpadsmit gadu vecumā Akuratere pameta mājas un devās uz Liepāju, kur četrus gadus strādāja par aktrisi, nodziedot arī Keiti lomu Imanta Kalniņa rokoperas „Ei, jūs, tur” pirmiestudējum, piedevām viņa čakli mācījās spēlēt ģitāru.

Sekoja daži gadu Operetes teātra korī, arī piedāvājums dziedāt Raimonda Paula ansamblī Modo, kas gan tika noraidīts; mācības Latvijas Konservatorijas vokālajā nodaļā. 1980. gadā TV pārraidē Akuratere debitēja ar bērnu dziesmu programmu kā dziedātāja ar ģitāru rokās. Taču jau pēc gada sākās sadarbība ar Juri Kulakovu grupā „Pērkons” pavisam negaidītā, dumpinieciskā ampluā. Starp citu, leģendārā ansambļa nosaukums ir Akurateres izdomāts.

„Pērkona” dīkstāves laikā sākās dziedātājas sadarbība ar Juri Riekstiņu grupā „K. Remonts”, kurai sekoja atgriešanās pie Jura Kulakova – 1986. gadā tapa cikls „Septiņarpus dziesmas ar Eduarda Veidenbauma vārdiem”. Dziesma „Reiz zaļoja jaunība”  no cikla ierindojās 3. vietā 1988. gada Mikrofona aptaujā.

1987. gadā festivālā „Liepājas dzintars” notika triumfāla grupas „Pērkons” atgriešanās mūsu rokmūzikas apritē. Kopš tā laika līdz šodienai nozīmīga Ievas dzīves daļa saistīta ar ansambļa koncertdarbību.

1988. gada „Liepājas dzintarā” Akuratere solo, sevi pavadot ar ģitāru, pirmoreiz tiešraidē visā Latvijā atskaņoja Brigitas un Andra Ritmaņu dziesmu „Manai tautai”, kas kļuva par Dziesmotās Atmodas himnu, padarot pašu Ievu par Atmodas simbolu. Līdz šai dienai Akuratere bieži piedalās valstiskas nozīmes sarīkojumos, sniedz solokoncertus ar patriotisku repertuāru.

1989. gadā klajā nāca Ievas Akurateres soloskaņuplate „Spogulis” ar dažādu autoru dziesmām akustiskās versijās, togad viņas dziedātā U. Stabulnieka „Varbūt” ierindojās 5. vietā „Mikrofona aptaujā”. Vienlaikus 80. gadu nogale iezīmējas arī ar sadarbību ar Aivaru Hermani un Igo ciklā „Klusums starp mums”, kā arī avangarda mūziķi Hardiju Lediņu, bet 1990. gadā sevi ar dziesmu „Varbūt rīt” piesaka apvienība „Dāmu pops”.

90. gadu sākums aizritējis rokmūzikas zīmē, Ievas komponiste talants uzplaukst grupā „Simulācija”, dzimst nākamais Aivara Hermaņa dziesmu ciklu „Plīvošana ar pilsētu” (1997). 1998. gadā Akuratere kā jau aktrise tēloja galveno lomu Dailes teātra muzikālajā izrādē „Jautrā atraitne” pēc Franča Lehāra populārās operetes motīviem, gadu vēlāk dziedātāja un dziesmu autore kļuvusi par Triju zvaigžņu ordeņa virsnieci. Ievas Akurateres devums mūsu kultūrā atzīmēts ar vairākiem apbalvojumiem, dziedātāja darbojusies arī politikā, nezaudēdama daudzveidību muzikālajās aktivitātēs – viņa muzicē projektā „Lidojošais paklājs”, piedalās Raimondas Vazdikas režisētos muzikālā teātra uzvedumos, bijusi soliste Jura Kulakova lielformāta skaņdarbos u.c. 60. jubileju dziedātāja sadarbībā ar Kulakovu, kam arī šogad aprit 60, plāno atzīmēt ar koncertturneju.