Šodien, 12. jūnijā 60. šūpuļsvētkus svin dziedātāja Rita Trence, kuras samtainā balss skanējusi arī Latvijas radio sieviešu vokālajā ansamblī, orķestrī Neptūns, ansamblī Lāčplēsis, un jubilārei vasarīgu sveicienu sūta Latvijas radio 2!

Par Ritas Trences vizītkartes dziesmu noteikti saucama Raimonda Paula Pie jūras dzīve mana, kas sakrīt ar dziedātājas biogrāfijas motīviem.

Viņa dzimusi 1956. gada 12. jūnijā Liepājā, zvejnieka un strādnieces ģimenē, jau mazotnē rīkoja improvizētus koncertus, kuru noklausījusies kaimiņiene un ieteikusi meiteni sūtīt mūzikas skolā. Tā jau 5 gadu vecumā Trence tika pie vijoles un skolotāja Liepājas bērnu mūzikas skolā. Pamazām Ritas dzīvē ienāca arī dziedāšana – 15 gadu vecumā viņa kļuva par orķestra Neptūns dalībnieci un 1972. gada festivālā Jūras pērle kā soliste izcīnīja 2. vietu. Neptūnā Trence dziedāja un spēlēja vijoli. Šo specialitāti viņa apguva Liepājas mūzikas vidusskolā, pēc kuras absolvēšanas saņēma veselas divas rekomendācijas studijām Latvijas konservatorijā: stīgu instrumentu un vokālajā nodaļā.

Rīgā Rita Trence iestājās vokālās nodaļas sagatavošanas kursos, kaut zināja, ka nekad nekļūs par operdziedātāju. Viņa iesaistījās Bauskas kultūras nama ansamblī Viktorija, vēlāk kļuva par solisti kolhoza Lāčplēsis ansamblī, dziedāja arī restorānos, klubos, un rezultātā studijām izraudzījās konservatorijas mūzikas pedagoģijas fakultāti. Studiju gados Trence dziedājusi arī kamerkorī Ave Sol, tautas deju ansambļa Daina vokālajā grupā, līdz 1979. gadā uzvarēja konkursā Gaujas atbalsis. Pēc šī sasnieguma Ritas Trences balsi ievēroja Maestro Raimonds Pauls un uzaicināja dziedātāju startēt vokālistu konkursā Latvijas radio. Trence tika pieņemta sieviešu vokālajā ansamblī ar iespējām dziedāt arī solo. Viņai spilgtas kompozīcijas veltījuši redzamākie estrādes žanra meistari, gan Raimonds Pauls, gan Ivars Vīgners, Uldis Stabulnieks, arī Harijs Bašs, Aleksandrs Kublinskis un daudzi citi. Akadēmiskā stila pārstāvis Pauls Dambis speciāli Ritai Trencei sacerējis tautasdziesmu ciklu kantrī stilā, radio līdz 90. gadu sākumam tapuši arī vairāku ārzemju dziesmu latviski iedziedājumi.

1984. gadā Trence kļuvusi par Zviedrijas pilsētā Karlshamnā notikušā starptautiskā populārās mūzikas festivāla Baltija dziesma laureāti. 1987. gadā izdota Ritas Trences tā arī vienīgā skaņuplate Rozes gars.

Ritas Trences dzīvē ir bijis daudz arī duetu partnetu – Žoržs Siksna, Ingus Pētersons, Uldis Stabulnieks, Andris Daņiļenko, Viktors Lapčenoks, Rolands Zagorskis, Heinrihs Kalvītis. Kopš astoņdesmito gadu beigām dziedātāja uzstājusies pārsvarā ar savu dzīvesbiedru, dziedošo aktieri Imantu Skrastiņu.

Pēc radio orķestra likvidēšanas Rita Trence dziedāšanu uztvērusi vairāk kā hobiju, šai laikā nozīmīga bijusi sadarbība ar komponistu Māri Lasmani, bērnu popgrupu Sienāži. Māksliniecei izdoti divi soloalbumi – Rozes noslēpums (1996) un Ziemassvētku dziesmu albums Ar zvaigzni rokā (1999).