Šodien, 4. janvārī apaļo 60. dzimšanas dienu svin dziedātāja, kvarteta Eolika dalībniece Ilona Stepanova, un jubilārei laimes vēlējumus sūta Latvijas radio 2.

Kaut gan dziedātāja, lieliskā alta īpašniece Ilona Stepanova vairāk pazīstama nevis kā soliste, bet vokālā kvarteta Eolika dalībniece, arī kopdarbos viņas tembrs allaž bijis labi pamanāms, tāpat kā spilgtajos solonumuros, kuru vidū bijušas dziesmas Mīlas blūzs, Kā es gaidīju, Āgenskalna tirgus rīts u.c.

Ilona dzimusi 1959. gada 4. janvārī, augusi Grīziņkalnā, kur muzikālās tradīcijas nākušas pa tēva līniju. Stepanovi cēlušies no Abrenes, kur Ilonas vectēvs bija pareizticīgo garīdznieks, kalpojis pēc pārcelšanās uz Rīgu arī galvaspilsētas dievnamos. Ilonas tēvs spēlēja trompeti Rīgas tabakas fabrikas pūtēju orķestrī, taču meitene vispirms gribēja kļūt par dejotāju, tad aktrisi. Arī ar dziedāšanu attiecības bija labas, Ilona dziedāja korī, un galvenokārt zēnu vokālās partijas. Viņa apmeklēja VEF kultūras pils teātra studiju, kur arī nereti tēloja zēnus. Ar studijas biedreni aizgājusi uz noklausīšanos vokālajā studijā, kur pieņemta un jau pēc pāris nedēļām Stepanova kā tikai 6. klases skolniece jau piedalījās koncertos un konkursos.

Ar Raimonda Paula dziesmu Atmiņu uguns Latvijas komjaunatnes CK rīkotajā 1971. gada komjaunatnes un jaunatnes estrādes dziesmu ikgadējā konkursā Ilonu izcīnīja 1. vietu. Godalgotas vietas turpmāk neizpalika vairākos jauno dziedātāju konkursus, Ilona mācījās dziedāšanu pie ievērojamā vokālā pedagoga Leonīda Zahodņika, piedalījās VEF kultūras pilī rīkotajās estrādes rēvijās Spīdolas dziesma un Uz Spīdolas viļņa.

1978. gadā uz ansambli Eolika jauno solisti uzaicināja Boriss Rezņiks, taču sadarbība ilga tikai gadu. Kādu laiku Stepanova padziedāja restorānos, arī viesnīcā Latvija, tad 1980. gadā atgriezās Eolikā kā kvarteta dalībniece. Sekoja spožiem panākumiem bagāts skatuves laiks, kas būtībā nav beidzies arī tagad. Ilona kopā ar Eoliku koncertē joprojām, viņas ikdienas darbs saistīts ar fotosalonu.