Šodien, 18. februārī daudz baltu dieniņu 65. šūpuļsvētkos vēlam izcilajai dzejniecei un rakstniecei Mārai Zālītei. Viņas vārdu zelta burtiem mūsu mūzikas vēsturē ierakstījusi Ulda Stabulnieka likteņdziesma Tik un tā, Zigmara Liepiņa rokopera Lāčplēsis, Raimonda Paula mūzikls Meža gulbji, Jāņa Lūsēna rokopera Kaupēn, mans mīļais un citi muzikālā teātra lieldarbi un dziesmas.

Jau sen Māras Zālītes darbi kļuvuši ne tikai par kvalitātes standartu literatūrā, bet iedvesmas avotu komponistiem. Viņas dzejoļus skaņās tvēruši Uldis Stabulnieks, Lolita Vambute, Raimonds Pauls, Jānis Lūsēns, Mārtiņš Brauns, Imants Kalniņš, Aigars Voitišķis, Kārlis Lācis, Jānis Strazds un daudzi citi, un dzejniece nekad nerada vārdus jau gatavai mūzikai. Zālītes veidotie libreti pārtapuši rokoperās, mūziklos un dziesmuspēlēs, kopš Atmodas gadiem Māra Zālīte ir viena no lielākajām Latvijas valsts kultūras dzīves autoritātēm.

Dzejniece dzimusi 1952. gada 18. februārī Krasnojarskā, izsūtīto ģimenē, un četru gadu vecumā atgriezusies mātes dzimtajās mājās – Slampes Kalna Ķivuļos Latvijā. Slampē arī gūti pirmie bērnības iespaidi, sāktas skolas gaitas. Pēc astoņgadīgās skolas ceļš veda uz Murjāņu internātskolu, jo Zālīte bijusi enerģiska sportiste - Tukuma rajona čempione daiļslidošanā, spēlēja basketbolu rajona meiteņu izlasē, Murjāņos nākamā literāte trenējās kamaniņsportā.

Skolas gados rakstīta dienasgrāmata, Murjāņu periodā sākās pirmie literārie mēģinājumi. Pirmā nopietnā publikācija Zālītei bija 1972. gadā žurnālā Karogs. Tobrīd viņa jau studēja Latvijas universitātes Filoloģijas fakultātē un skaidri zināja, ka kļūs par literāti. Pēc augstskolas absolvēšanas (1975) Zālīte bijusi tehniskā sekretāre, referente un dzejas konsultante Latvijas Rakstnieku savienībā, 70. gados izdoti pirmie dzeju krājumi, un par pirmo komponisti, kas izmantojusi Māras Zālītes dzeju, kļuva Lolita Vambute (dziesmas Es nelūdzu tev, Es neesmu burve, Debesis ir kaķu saskrāpētas u.c.). Taču slavas virsotnē dzejnieci pacēla Ulda Stabulnieka dziesma Tik un tā, kā arī lugas Pilna Māras istabiņa un Dzīvais ūdens, stiprinot pārliecību par Zālīti kā nacionālas ievirzes literāti. Pārliecību stiprināja sadarbība ar Zigmaru Liepiņu rokoperā Lāčplēsis (1988) un citi darbi.

Jau pagājušā gadsimta 80. gados Māras Zālītes dzeja regulāri tika komponēta – tā skanēja filmā Sprīdītis ar Imanta Kalniņa mūziku, Mārtiņa Brauna mūziklā Suns un kaķe un dziesmu ciklā Mēness poēma. Lielu klausītāju mīlestību guva sadarbība ar Raimondu Paulu mūziklā Meža gulbji, divi mūzikli sacerēti kopā ar Uldi Marhilēviču, bet visražīgākais Zālītes dzejas lietotājs bijis komponists Jānis Lūsēns 10 muzikāli skatuviskajos darbos no rokoperas Kaupēn, mans mīļais līdz mūziklam Meierovics. Ar Zālītes dzeju radīts Kārļa Lāča dziesmu albums Mežā (2013) un daudzi citi skaņdarbi.

Māra Zālīte bijusi ne tikai dzejniece, viņa rakstījusi drāmas, libretus, publicistiku, romānus, esejas utt. Par saviem darbiem viņa saņēmusi daudzas literāras prēmijas, ilgus gadus strādājusi par literārā žurnāla Karogs redaktori. Bijusi Latvijas Autoru apvienības prezidente un Valsts valodas komisijas priekšsēdētāja, ir Triju zvaigžņu ordeņa virsniece.