Šodien, 19.decembrī 55. dzimšanas dienu svin allaž darbīgais sitaminstrumentu mūziķis Vilnis Krieviņš, kurš savas skatuves gaitas sācis ansamblī Līvi, turpinājis grupā Remix. Viņš bungas sitis neskaitāmos Latvijas ansambļos, ir bijis arī dažu veiksmīgu dziesmu autors un jubilāru sirsnīgi sveic Latvijas radio 2.

Vilnis Krieviņš ir viens no Latvijas labākajiem bundziniekiem jau vairāku gadudesmitu garumā. Dzimis 1960. gada 19. decembrī Liepājā, kur arī mācījies 6. vidusskolā. 1976. gadā viņš iestājās Liepājas mūzikas vidusskolas mūzikas teorijas klasē, no kuras pārcēlās uz sitaminstrumentu klasi, taču vidusskolu diemžēl nav pabeidzis.

1976. gadā sākušās Viļņa praktiķa gaitas pie bungu komplekta – vispirms tas ir Liepājas Tirdzniecības darbinieku kultūras nama ansamblis kopā ar Eduardu Glotovu, Modri Šternu u.c., no 1978. līdz 1980. gadam Krieviņš sitis bungas Grobiņas kultūras nama ansamblī „Corpus” Ērika Ķiģeļa vadībā. Nākamie gadi līdz 1985. paiet jau leģendārajos Līvos, kuriem Vilnis sacer arī dažas dziesmas, no kurām ievērojamākās ir „Uz lietiem” un „Rokas”. Tad mūziķis pievienojas Igo un Ainara Virgas izveidotajam ansamblim „Liepājas kvartets”. Drīz vien Latvijas radio tiek izveidota supergrupa „Remix”, un tai Latvijas labāko mūziķu skaitā pievienojas arī Vilnis Krieviņš. Pēc „Remix” darbības pārtraukuma 1990. gadā īslaicīgi šis pedantiskais bundzinieks kļūst par Daugavpils ārtroka grupas „Elpa” dalībnieku, tad kolektīvi mainās jau ik pēc gada: Nīcas kultūras nama ansamblis, Pita Andersona „Arhīvs”, dziedātāja Igo pavadošais ansamblis, un ar Igo sadarbība turpinājusies līdz pat 2013. gadam.

Kad 1999. gadā top Rolanda Ūdra grupa „The Hobos”, Viļņa Krieviņa vārds tiek ierakstīts tās sastāvā. Un ikreiz, kad ticis rīkots kāds „Līvu” dalībnieku un liepājnieku kopīgs koncerts, vienmēr tur bundzinieka amatā pieaicināts Vilnis. Viņš bungas sita arī Aivara Brīzes rokmūzikas projektā „Leģions”, piedalījies Raimonda Paula koncertos, dažādos viena sasaukuma projektos, citu mūziķu studijas ierakstos. Viļņa Krieviņa plaukstas nospiedums redzams Latvijas rokmūziķu slavas alejā Liepājā. Izcilais mūziķis ir lielisks pasaules rokmūzikas pazinējs, un viņa sacerētā dziesma „Meitenei kafejnīcā” ierindojama latviešu populārās mūzikas zelta fondā.