11. augustā aprit apaļi 80 gadi, kopš pasaulē nācis izcilais latviešu tenors Jānis Zābers, kurš būtiskas pēdas atstājis arī mūsu populārajā mūzikā. Mākslinieka mūžs noslēdzās 1973. gadā, taču atmiņas par viņa balsi uztur arī Latvijas radio 2.

Tikai 37 dzīves gadi tika atvēlēti izcilajam latviešu tenoram Jānim Zāberam, no kuriem vien desmit viņš aizvadīja intensīvā darbā, dziedot operā un uzstājoties neskaitāmos koncertos Latvijā un ārpus tās robežām. Un līdzīgi slavenajiem 30. gadu latvju tenoriem, arī Zābers nešķiroja mūziku nopietnajā un vieglajā, krietnu daļu savas radošās darbības atvēlot latviešu estrādei.

Jānis Zābers dzimis 1935. gada 11. augustā Meirānu pagasta Vecajā ceplī muzikālā ģimenē, jau kopš bērnības viņš spēlēja Zāberu ģimenes lauku kapelā, apguva flautas, cītaras un ģitāras spēli. Beidzis Meirānu septiņgadīgo skolu un Jāzepa Mediņa Mūzikas vidusskolu, Zābers 1957. gadā iestājās Latvijas konservatorijā un tika skolots kā baritons, vien augstskolas 1. kursa beigās pārkvalificēdamies par tenoru. Turpmākais vokālais progress bija tik straujš, ka kā 3. kursa students Zābers 1960. gadā debitēja uz mūsu Operas skatuves operā „Salome” Narabota lomā. Vienlaikus, jau kopš 1959. gada jaunais tenors piedalījās Latvijas mūzikas fonda rīkotajos komponistu autorkoncertos, sevišķi ciešai sadarbībai izveidojoties ar komponistu un pianistu Arvīdu Žilinski. Līdzīga saikne tenoram bija ar mūsu estrādes žanra pionieri Elgu Igenbergu, kura Zābera balsij veltījusi virkni dziesmu („Vasara sauc”, cikls „Ceļā”) vieglās mūzikas manierē.

Jānis Zābers kļuva par vienīgo Padomju Latvijas dziedātāju, kuram laikā no 1962. līdz 1964. gadam bija iespēja papildināt savas zināšanas Romā Santa Cecilia konservatorijā un Milānas operteātrī La Scala. Tur tika sagatavota Rūdolfa loma operā „Bohēma” un Kavaradosi „Toskā”, kas kļuva par Zābera dziedājuma firmas zīmi.

Līdz pat 1970. gadam Jānis Zābers strādājis bez atelpas - viņš piedalījās operu izrādēs, dziedāja koncertos, uzstājās televīzijā un radio, ieskaņoja apmēram 100 priekšnesumu radio un firmas „Melodija” skaņu ierakstu studijā. Tie bija visdažādāko žanru skaņdarbi, tāpat koncerts Zābers dziedājis Raimonda Paula („Sidraba mākoņi”, „Liepājai”, „Pavasara gaidās”), Aļņa Zaķa („Pie dzimtenes siliem”), Ringolda Ores („Zilās naktis”) un citu populārā žanra autoru skaņdarbus, piemēram, ar Latvijas TV un radio estrādes un vieglās mūzikas orķestri, klavieru pavadījumu

Tā kā Jānis Zābers dziedāja ar sirdi, ne tikai savu saulaino, pasakaino balsi, ikvienā auditorijā viņa priekšnesums izraisīja sajūsmu. Jebkuru skaņdarbu, vai tā bija viegla estrādes melodija, traģiska loma operā vai šūpuļdziesma par rātni kaktā dusošiem cimdiem un zābaciņiem, viņš pasniedza ar īpašu iejūtību.

Diemžēl, pēc smagas slimības Jāņa Zābera mūžs noslēdzās jau 1973. gada 25. martā Rīgā. Izcilā tenora neticami plašajā repertuārā bija 26 operu lomas, kā arī latviešu un ārzemju autoru kamermūzika, neapoliešu dziesmas, latviešu tautasdziesmu apdares, padomju masu dziesmas, lielas formas darbu tenora partijas, arī virkne estrādes dziesmu, kuru ieraksti saglabājuši liecību par vienu no talantīgākajiem latviešu dziedoņiem.