Šodien, 16. maijā pirms 75 gadiem pasaulē nāca komponists, pianista, aranžētāja, neskaitāmu populāru melodiju autors Ivars Vīgners, mūziķa dzīvesceļš noslēdzās 2007. gadā, taču Ivara Vīgnera dziesmas dzīvo un arī šodien, mūziķa jubilejas reizē skan Latvijas radio 2.
Ivara Vīgnera neparastais muzikālais talants atstājis paliekošas pēdas vispirms džeza žanrā, tad latviešu populārajā mūzikā. Šī izcilā komponista rokai pieder daudz populāru dziesmu, to vidū leģendārais „Šveika” cikls – mūzika Leļļu teātra izrādei, dziesmas „Jel dod man bučiņ”, „Zelta dziesma”, „Sarkanā roze”, „Ja es būtu bagāts vīrs” un citas.

Vīgneru dzimta latviešu mūzikā un kultūrā ir ar senām saknēm, 1940. gada 16. maijā Rīgā dzimušajam Ivaram, izcilā diriģenta un komponista Leonīda Vīgnera dēlam kopš dzimšanas tika pareģota mūziķa karjera. Kopš piecu gadu vecuma zēns mācījās klavierspēli pie Valērija Zosta, 1950. gadā Ivars iestājās E. Dārziņa speciālajā mūzikas skolā, kuru absolvēja 1958. gadā. Tūdaļ jaunais pianists iestājās Latvijas Valsts konservatorijā, taču neizveidojās par akadēmiskā stila pianistu, bet gan kļuva par džeza fanātiķi. Sākās muzicēšana dažādos džeza ansambļos, festivālos un dažnedažādos sarīkojumos. Džeza improvizācijas skola vecināja komponista talanta izaugsmi.

Jau 60. gadu vidū ievērību guvušas pirmās Ivara Vīgnera kompozīcijas, vispirms instrumentālā mūzika, vēlāk arī dziesmas, no kurām pirmās 1967. un 1968. gadā jau ieskaņotas Latvijas radio solista Zigfrīda Račiņa priekšnesumā. Pēc konservatorijas absolvēšanas Ivars Vīgners sāka pianista gaitas sava tēva vadītajā Radio un TV simfoniskajā orķestrī (1965 – 1971). Vienlaikus Ivars Vīgners aizrāvās ar skaņu režisora darbu, 1966. gadā sāka darba gaitas Melodijas skaņu ierakstu studijā. 1972. gadā Vīgners pārcēlās uz Latvijas Radio, kur darbojās kā estrādes un vieglās mūzikas orķestra otrais diriģents, aranžētājs, veidoja dažādu sastāvu instrumentālos ansambļus, strādāja ar 1975. gadā izveidoto LR sieviešu vokālo ansambli, protams, daudz komponēja.

Kopš 60. gadu vidus sācis strādāt kā dažādu žanru filmu mūzikas autors, 70. gados Ivars Vīgners pievērsās teātra mūzikai. Skaņradis sadarbojies ar Leļļu, Valmieras un Liepājas teātriem, to vidū dziesmuspēlēm „Šveiks”, „Meldermeitiņa”, „Preilenīte”, „Trīnes grēki”, „Seši mazi bundzinieki” - sacerēta mūzika 12 teātra izrādēm. Iespaidīgāks ir devums kinonozarē, Vīgners sacerējis mūziku, 37 mākslas filmām, 15 leļļu (multiplikācijas) filmām, 36 pilnmetrāžas dokumentālām filmām, vairāk nekā 100 īsmetrāžas dokumentālām videofilmām un reklāmas filmām.

1977. gadā Vīgners arī bez komponista diploma tika uzņemts Komponistu savienībā, viņa kontā daudz populāru estrādes dziesmu, kuras savulaik izpildījuši populārākie Latvijas solisti – Margarita Vilcāne, Ingus Pētersons, Ojārs Grinbergs, dziedošais aktieris Edgars Liepiņš, LR sieviešu vokālais ansamblis un citi.

Lielu popularitāti guva arī dziesmu cikls „Un atkal Pifs” (1982) no Leļļu teātra izrādes, kuru ieskaņoja Rūdolfs Plēpis un bērnu vokālais ansamblis „Dzeguzīte”. 80. gadu sākumā, spiests aiziet no Latvijas Radio, Ivars Vīgners atgriezās Melodijas studijā, bet jau 80. gadu nogalē izveidoja privāto studiju.

1993. gadā neparasti darbīgais mūziķis kopā ar Borisu Rezņiku izveidojis un vadījis skaņu ierakstu studiju "Studio 55", kurā strādājis par skaņu režisoru un producentu. Mūžībā Ivars Vīgners aizgāja pēc smagas slimības 2007. gada 27. jūnijā.