10. februārī pirms 95 dzimusi Elga Igenberga, komponiste un pianiste, kas 40 gadus bija koncertmeistare rīta vingrošanas pārraidēs Latvijas radio. Mūziķes mūžs noslēdzās 2003. gadā, tomēr viņas dzīvespriecīgās dziesmas turpina dzīvot un skan Latvijas radio 2.

Komponiste Elga Igenberga sacerējusi apmēram 300 dziesmu, no kurām dzīvotspējīgas gan izrādījušās vien neliela daļa. Šīs mūziķas personība un skanīgās un sirsnīgās melodijas izpelnījušās viskrāšņākos epitetus, visjūsmīgāko klausītāju atzinību Igenbergas dzīves laikā.  

Komponiste un pianiste Elga Igenberga ir viena no latviešu estrādes mākslas pionierēm, savas gaitas šajā žanrā sākusi jau 50. gadu beigās, vienlaikus ar Ģedertu Ramanu, Edmundu Goldšteinu, Raimondu Paulu. Viņa ir vienīgā daiļā dzimuma pārstāve šajā plejādē, tālab viņas darbība bija sarežģītāka nekā pārējiem šī žanra autoriem, jo kritika uz Igenbergas mūziku raudzījās daudz vērīgāk. Mūziķei bija jābūt sevišķi diplomātiskai padomju situācijā nelabvēlīgās biogrāfijas dēļ – viņas brālis tika iesaukts vācu armijā un pēc kara izsūtīts uz lēģeri.

1921. gada 10. februārī dzimusī Elga Igenberga beigusi Jelgavas 2. ģimnāziju, konservatoriju absolvējusi 1949. gadā profesora Valērija Zosta klavierklasē, vēlāk mācījusies kompozīciju pie Lūcijas Garūtas, 1971. gadā viņa uzņemta Komponistu savienībā. Igenbergas pirmie lielākie grāvēji savulaik bija „Rīgas bulvāri” (1956) un „Cauri pilsētai” (1960) jeb dziesma par veco ratiņu, kuras skan joprojām! Daudz komponēts dziedonim Jānim Zāberam, dziedātājai Laimai Andersonei-Silārei. Igenberga sacerējusi arī dziesmu ciklus, vadījusi vairākus vokālos ansambļus kā „Rīga”, „Triole” u.c.

Par Elgas Igenbergas pirmo radošo partneri kļuva dzejnieks Jāzeps Osmanis, 1963. gadā Operetes teātrī iestudēta viņu operete „Annele” par studentu dzīvi, vēlāk tapusi arī dziesmuspēle bērniem „Šurumburums”. Muzikālā teātra jomā komponiste jau kopā ar dzejnieku Arnoldu Auziņu radījusi dziesmuspēles „Ceļā, vienmēr ceļā”, „Trešā mīlestība”, „Septiņas vecmeitas”, kā arī uzvedumu „Ziņģu lustes” ar Vecā Stendera dzeju un mūziku teātra izrādei „Staburaga bērni”. Sadarbībā ar aktrisi Veru Singajevsku tapušas populāras dziesmas bērniem. Mūziķe bijusi ilggadīga pavadījumu un improvizāciju atskaņotāja (1947-1988) Rīgas radio rīta rosmes raidījumos. 60. gados Igenberga iesaistījusies Mūzikas fonda koncertos, apceļojot vai visu republiku, un viņas skaņdarbus atskaņoja populāri Latvijas mūziķi. Notikuši vairāki Igenbergas autorkoncerti Rīgas operteātrī, 2001. gadā tika sarīkots krāšņs komponistes 80. jubilejas koncerts. Par savu ieguldījumu populārās mūzikas attīstībā komponiste saņēma Vecā zaldāta balvu (2001), Elgas Igenbergas dzīves gājums noslēdzās 2003. gada 28. novembrī.