16. martā pirms apaļiem 150 gadiem pasaulē nākusi dzejniece un dramaturģe Aspazija, izcilās literātes un Raiņa līdzgaitnieces mūžs noslēdzās 1943. gadā, bet Aspazijas vārdu un darbus ne tikai šodien piemin Latvijas radio 2.

14 lugu un 11 dzejoļu krājumu autore Aspazija, īstajā vārdā Elza Rozenberga, dzimusi 1865. gada 16. martā turīga Zemgales zemnieka ģimenē Zaļenieku pagasta „Daukšās”.

Viņa mācījusies Zaļāsmuižas pamatskolā, Jelgavas Dorotejas meiteņu pamatskolā un Jelgavas Trīsvienības sieviešu ģimnāzijā, vēlāk izglītība turpināta pašmācībā. Bērnībā un jaunībā meitene daudz lasījusi vācu literatūru, arī viņas 14 gados sacerētais pirmais dzejolis rakstīts vācu valodā.

1887. gadā laikrakstā „Dienas Lapa” publicēts pirmais Aspazijas dzejolis „Jaunā gadā”, 90. gadu sākumā topošā literāte strādāja par mājskolotāju Jaunsvirlaukā, Pociemā, kur sacerēja lugas „Zaudētās tiesības”, „Vaidelote” un poēmu „Saules meita”. Šos darbus viņa jau publicēja ar pseidonīmu Aspazija.

1893. gadā Elza pārcēlās uz Rīgu, strādāja Rīgas Latviešu teātrī par koristi un sāka nodarboties ar žurnālistiku. 1894. gadā teātris uzveda viņas lugas „Vaidelote” un „Zaudētās tiesības”. Tolaik viņa pievienojās Jaunās strāvas kustībai iepazinās ar Jāni Pliekšānu (Raini), ar kuru salaulājās 1897. gadā. Līdz emigrācijai uz Šveici 1905. gadā, kas sekoja drāmas „Sidraba šķidrauts” izrādei, Aspazija strādāja „Dienas Lapas” redakcijā, darbojās kās tulkotāja. Latvijā literāte atgriezās 1920. gadā, viņa mirusi 1943. gada 5. novembrī.

Aspazija sacerējusi dzejoļus, lugas, prozas darbus, arī latviskojusi dziesmu tekstus, sarakstījusi autobiogrāfiskas prozas darbus u.c. Aspazijas dzeju savos skaņdarbos izmantojuši ne tikai akadēmiskā žanra skaņraži, bet arī populārā žanra meistari Raimonds Pauls, Jānis Lūsēns, Aivars Hermanis un citi.

80. gadu vidū izrādījās, ka līdz tam vispārzināmais literātes dzimšanas gads – 1868. – ir nepareizs, un, kā noskaidroja literatūras zinātniece Saulcerīte Viese, Elza Rozenberga patiesībā dzimusi 1865. gada 16. martā. 1996. gadā dzejnieces un prozaiķes pēdējā dzīvesvietā Dubultos atvērts muzejs.