Šodien, 9. novembrī 50. šūpuļsvētkus svin dziedātājs un dziesmu autors Aigars Ikšelis, kuru labi pazīstam kā dzīvespriecīgo šlāgermūziķi Aigariņu, un jubilāram tikpat lielu darba prieku un skanīgu balsi arī turpmāk vēl Latvijas Radio 2.

Par latviešu Stīvu Vanderu nosauktais Aigars Ikšelis darbojas ar skatuves vārdu Aigariņš, un viņš ir cilvēks, kam redzes vietā dota muzikalitāte. Ikdienā viņš pārvietojas, sajūtu vadīts, un tās nav vīlušas arī attiecībā uz mūzikā ritošo mūžu – šlāgermūziķis uzstājas dažādos pasākumos, kur atskaņo gan paša sacerētas dziesmas, gan visplašāko populāru melodiju repertuāru.

Kopš 1986. gada Ikšelis sevi sauc par cēsinieku, bet viņa dzimtā puse ir Dzelzava, kur viņš pasaulē nāca 1967. gada 9. novembrī. Zēnam bija tikai divarpus, kad vecāki izšķīrās, viņš auga bez mammas – pie vecmāmiņas. Jau mazotnē Aigaram konstatēta glaukoma, taču redze zuda pamazām: pavisam – pusaudža gados, arī pēc vairākām sportojot gūtām traumām. Pirms redzes zuduma vairākkārt viņam veiktas operācijas Maskavā pie slavenā ķirurga Svjatoslava Fjodorova.

Izglītību Ikšelis ieguva Strazdumuižas vājredzīgo un neredzīgo bērnu internātskolā Juglā, apmeklēja skolas mūzikas pulciņu, ko vadīja Voldemārs Sulainis, apguva dažādu instrumentu spēli, muzicēja skolas pūtēju orķestrī, dziedāja korī Jolanta, ko vadīja Arnolds Skride.

Tad Aigars apmetās uz dzīvi Cēsu Neredzīgo biedrības kopmītnē, strādāja mācību un ražošanas uzņēmumā, turpināja mācības Strazdumuižā, kur pabeidza vidusskolu. Dziedāja Neredzīgo biedrības jauktajā korī Daina, 1987. gadā sāka muzicēt grupā Kaugurieši. Tās sastāvā Ikšelis guva popularitāti, dziedot dziesmu Melnais vīns – kopš tā laika iztiku Aigaram palīdz nodrošināt muzicēšana. Spēlēts un dziedāts arī apvienībās Kreņķis, Klapata, Kurmji, neilgu laiku viņš uzstājies arī ar ansambli Vēja runa. Būdams apveltīts ar spēcīgu radošo garu, Aigars Ikšelis pats sāka sacerēt dziesmas – mūziku un vārdus: top gan mīlestības romances, gan līksmas sadzīves ainiņas.

Mūziķa skatuves vārda autors ir kompānijas Kadiķis direktors Andris Dzērve, kas izdeva pirmo Aigariņa albumu 2000. gadā - Aigariņš Nr.1. Pa šo laiku tam sekojuši vēl trīs soloalbumi: Ir ļoti labi rukšiem būt (2003), Saldais grēks (2010) un Ak dzīve, ko nu dzīve (2016). Aigariņš piedalījies Latvijas šlāgeraptaujā, uzstājies lielākajos Latvijas šlāgermūziķu saietos, daudzas no teju 20 gadu garumā sacerētāajām dziesmām (Rozīte, Meitenes un es, Jubilārs, Dzintara meitene, Dieviete mana u.c.) kļuvušas par skaļiem grāvējiem  Latvijas radio 2.