Latvijas radio 2 kolektīvs un visa Latvijas populārās mūzikas cienītāju saime skumst līdz ar Alberta Legzdiņa tuviniekiem par leģendārā ansambļa Čikāgas Piecīši sirds un dvēseles aiziešanu mūžībā.

Visos Latvijas radio 2 pastāvēšanas gados Čikāgas Piecīšu dziesmas bijušas mūzikas programmas neatņemama sastāvdaļa. Daudzas no Legzdiņa sacerētajām dziesmām kā Es savai līgavai, Es redzēju bāleliņu un citas bija kļuvušas par īstām tautasdziesmām. Albertam piemita brīnišķīgs melodiķa talants, viņa skaņraža izteiksme balstījās latviešu tautasdziesmā, labākajos šlāgermūzikas un amerikāņu kantrī klasikas paraugos, savukārt savos tekstos Legzdiņš bija lakonisks, reizē tēlains un ar tikai sev raksturīgu sirsnīgu humoru un sentimentu trāpīgi raksturoja latviešu tikumus un netikumus.

Alberts Legzdiņš dzimis 1933. gada 1. maijā Rīgā. Zēnu lielākoties audzināja vecmāmiņa un vecvecmāmiņa, jo Alberta vecāki agri izšķīrās, kad viņam bija tikai četri gadi. Tēvs bija daiļkrāsotājs, vēlāk krita karā. Alberts ar māti nonāca bēgļu nometnē Eslingenā, kur aizvadīja 6 gadus, kurus piepildīja ne tikai muzicēšana, bet arī futbola spēlēšana, kas bijusi Legzdiņa otrā kaislība līdzās mūzikai, viņš darbojies arī kā futbola treneris. Sekoja ceļš pāri okeānam uz ASV, dažādi darbi, līdz jauneklis nonāca Čikāgā, kur apmetās uz dzīvi un 1961. gadā nodibināja trimdas jauniešu muzikālo apvienību Čikāgas Piecīši.

Kad 1961. gada 11. martā Kalamazū uz savu pirmo koncertu sapulcējās Modris Avotiņš, Uldis Ievans, Jānis Rinkušs un Alberts Legzdiņš, viņiem nebija ne jausmas, ka tobrīd dzimst īsta leģenda. Garajos Piecīšu pastāvēšanas gados ansambļa sastāvā darbojušies vairāk nekā 30 mūziķu un dziedātāju, un, ja kopā savienotu visas tās magnetofona lentes, kurās savulaik Latvijā tika pārskaņotas Piecīšu dziesmas, ar tām droši vien varētu apjozt pat visu zemeslodi. Visur, kur vien mīt latvieši, Čikāgas Piecīši snieguši koncertus, kļūdami par visilgāk aktīvi muzicējušo latviešu ansambli.

Mūzika – darbošanās grupā Čikāgas piecīši, dziesmu komponēšana, to vārdu sacerēšana, ģitārspēle bija Alberta Legzdiņa mūža mīlestība. Muzicēšanā viņš iesaistīja arī savu sievu Skaidrīti, meitu Mārīti un citus ģimenes locekļus, kamēr darbadienas līdz aiziešanai pensijā ritēja alumīnija rūpnīcā. Kopš 1989. gada Čikāgas Piecīši regulāri koncertēja Latvijā, pēdējā uzstāšanās Legzdiņam un kolēģiem notika 2013. gada februārī pēc grupai piešķirtās Latvijas mūzikas ierakstu Balvas saņemšanu par mūža ieguldījumu.

Triju zvaigžņu ordeņa virsnieks, staltais vīrs ar virsnieka stāju – Alberts Legzdiņš čakli un nenogurstoši piedalījās ASV trimdas latviešu dzīvē, jo sevišķi latviešu dziesmu svētku rīkošanā, regulāri gatavoja futbolkomandu uz Trīszvaigžņu spēlēm, trenēja bērnus. Par spīti pēdējos gados piedzīvotajām veselības problēmām Legzdiņš joprojām aktīvi strādāja – tapa 2. daļa dziesmuspēlei Eslingena, kuras 1. daļa ar lieliem panākumiem vairākkārt izrādīta Latvijā. Diemžēl 2017. gada 18. martā dedzīgā patriota, mūziķa, dzejnieka un komponista mūža gājums noslēdzies, aiz sevis atstājot daudz brīnišķīgu dziesmu, Legzdiņa autobiogrāfisko grāmatu Čikāgas piecīšu brīnišķīgie piedzīvojumi, kā arī Čikāgas piecīšu dziesmu grāmatu un nebeidzamu klausītāju mīlestību un pateicību par skaistajiem kopīgajiem mirkļiem.