3. labdarības projekta koncerts “Mīlestības pieskāriens” notiks

š.g.19.aprīlī plkst. 15.00 Engurē

Jūras ielā 85

 

Tiek gaidīts katrs, kurš vēlas atbalstīt Rojas Svētā apustuļa Andreja

Romas Katoļu baznīcu vai vienkārši būt klāt.

 

 

Un pāri visam tam lai ir mīlestība,

kas ir pilnības saite.(Bībele, Kol 3:14)

 

“Mīlestības pieskāriena” daudzkrāsainais koncerts jau priecējis ļaudis gan pagājušā gada vasarā Rojas kultūras centrā, rosinot atbalstīt Rojas katoļu draudzi, gan ieskandinājis Adventi Rīgā, Sāpju Dievmātes baznīcā, aicinot ļaudis uz labdarību, lai sekmētu Rīgas Sv. Antona Romas katoļu draudzes dievnama celtniecības turpināšanu. Jautāju Lūkasam, lai viņš pastāsta vairāk par “Mīlestības pieskāriena” idejas tapšanu.

Lūkass Mairis Marcinkēvičs:

–Jā! Tas nāca tā vienkārši… Ejot pa Roju, ieraudzīju Rojas Svētā apustuļa Andreja Romas katoļu baznīcu – nepabeigtu…Pats esmu šejienietis un katolis, lai gan darbu dēļ pārsvarā iznāk atrasties Rīgā. Man kļuva skumji, zinot ticīgo centību un iespējas, kur nu vēl pārējo Rojas ļaužu vēl neizprastās garīgās vajadzības… Nespēju paiet garām kā vienaldzīgs garāmgājējs. Laikam vainojama mana pieredze, vērojot ģimenes un bērnus, kā arī meklējot talantus. Esmu sapratis, ka cilvēka augšanai nepietiek ar maizi un materiāliem labumiem, ka ļaudis vienmēr ir izslāpuši un izsalkuši, un pat bagātais jūtas nabags, ja viņā netiek aizpildīta tā vieta, kas paredzēta Dievam. Baznīca ar Evaņģēlija gaismu rāda ceļu, kas ved uz Dieva valstību. Ja šo patiesību ignorējam, tad apmaldāmies cilvēku pašu izdomātās gudrībās, puspatiesībās un melos un beigās pazaudējam paši sevi.

Lai man piedod Rojas katoļu draudzes priesteris, kuru ar savu dedzību, iespējams, aizvainoju. Lai piedod man Rojas katoļu draudze! Es mīlu Dievu un mīlu Jūs, kristīgie brāļi un māsas, un Dievs man liek mīlēt arī tos cilvēkus, kuri šodien vēl nav kristīgai draudzei piederīgi, jo arī viņiem durvis ir vaļā, un jau rīt viņi var pa tām ieiet, lai ne tikai kļūtu par draudzes locekļiem, bet piedzīvotu reālu garīgu atdzimšanu. Nespēdams klusēt, aicināju ļaudis apvienoties kopīgam projektam. Jautāju tieši: “Vai vēlies atbalstīt Rojas katoļus?” Pirmā atsaucās Rojas kristīgā draudze ,,Prieka Vēsts” ar savu ansambli. Tad arī izlēmām rīkot labdarības koncertu. Tam bija jābūt kā pārsteigumam, kā katoļu draudzei veltītai mīlestības dāvanai. Liels paldies visiem atbalstītājiem! Bez Rojas novada atsaucības koncerts nenotiktu, jo viņi atvēlēja kultūras centru un transportu mākslinieku atvešanai. Paldies visiem, kuri piekrita palīdzēt, ieguldot savu laiku, talantu, prasmes, vai sniedza finansiālu atbalstu.

Vairāk kā desmit gadu garumā, rosinot līdzcilvēkus uz labdarību, ir izveidojusies komanda, ar kuru kopā varētu pārvietot kalnus, ja tas būtu nepieciešams. Vienmēr laikā un kvalitatīvi nodrukātas afišas ir nodrošinājis Ilmārs Krieviņš un viņa poligrāfijas uzņēmums “Strig”, par mākslinieku pabarošanu rūpējas “Marijas virtuve”, labskanību uz skatuves realizē “Skaņu serviss 3s”, vienmēr atsaucīgi labiem darbiem bijuši “Talsu Novada Ziņas”, “Talsu tipogrāfija”, Latvijas radio, žurnāls “Una”, “Spektrs.com.”, “Lauku Avīze”, Kurzemes radio, Reģionālā televīzija, “Talsu Vēstis”, Talsu televīzija, Rojas novada informatīvais izdevums “Banga”, kokapstrādes uzņēmums “INGRIDD” un “Zītari”. Tāpat notika ar skatuves māksliniekiem – mūziķiem un aktieriem. Ikviens vēlējās piedalīties. Vienīgais izskaidrojums –Dieva mīlestība, kuru reāli izjutu pieskaramies sev caur katru, kuru satiku. Tā tapa projekta un arī koncerta nosaukums – “Mīlestības pieskāriens”. Paldies katram, paldies ikvienam māksliniekam, dalībniekam, atbalstītājam, ziedotājam un pašam mīlestības Autoram.

Zinu, ka pirmā labdarības koncerta ienākumi Rojas katoļu draudzes dievnamam ir palīdzējuši iegādāties grīdas seguma materiālus. Lūkass, vai vari pastāstīt, kad un kur taps nākošais “Mīlestības pieskāriena” koncerts, kāds būs ziedojumu vākšanas mērķis?

Lūkass Mairis Marcinkēvičs:

–Rojas katoļu dievnamam joprojām ir daudz vajadzību. Jau ir izlemts, ka nākošais “Mīlestības pieskāriens” būs 19.aprīlī Engurē. Tiks aicināti kristīgie dziesminieki un labas gribas mākslinieki no Rīgas un citām Latvijas vietām.

Lūkass, vēl viens jautājums. Ko dari labdarības koncertu starplaikā?

Lūkass Mairis Marcinkēvičs:

–Dienišķo maizi pelnu, strādājot apsardzē un nodarbojoties ar biškopību, bet pārējo laiku, cik vien tas ir iespējams, esmu producents. Tas ir mans sirdsdarbs.

Novēlot Lūkasam un tāpat arī Jums, dārgie lasītāji, Dieva svētību daudzo ikdienas pienākumu pildīšanā, paliekot cerībā, ka mēs visi varam būt noderīgi mīlestības Autoram un, atbalstot baznīcas celtniecību, pateikt Viņam – PALDIES!

Interesanti, ko saka “Mīlestības pieskāriena” dalībnieki un labvēļi. Izmantoju iespēju un jautāju Romas katoļu Baznīcas arhibīskapam un Liepājas diecēzes bīskapam, kā arī dažiem māksliniekiem, kas ir tas, ko katrs devējs gūst, nesavtīgi lietojot savu talantu un dārgo laiku, ko viņi vēl pārējiem koncerta dalībniekiem un apmeklētājiem.

Romas katoļu Baznīcas arhibīskaps Zbigņevs Stankēvičs:

Ko iegūstam, dodot bez atlīdzības?

Gaidīt atlīdzību par labu darbu ir dabiski un labi, bet Jēzus mūs aicina rīkoties “pārdabiski” un nesekot “pakalpojuma-atlīdzības” loģikai, jo, Viņa paša vārdiem runājot, “svētīgāk ir dot nekā ņemt”. Kad mēs sekojam šim principam, “mēs krājam mantu debesīs” un kļūstam “bagāti pie Dieva”, citiem vārdiem – gūstam garīgus nopelnus, kuri pretstatā materiālajām vērtībām, nevar nedz “sarūsēt”, nedz tikt “kožu saēsti” vai “zagļu nozagti”.

 Ko novēlu nākošā “Mīlestības pieskāriena” apmeklētājiem Engurē?

Novēlu apzināties, ka katrā lietā svarīgākais ir nevis mūsu materiālais devums, bet gan garīgais – jo tieši gara dzīve nosaka katra cilvēka dziļumu un spēju dāvāt. Ja mūsos nebūs šīs gara dzīves jeb saiknes ar debesīm, tad arī mūsu rokas nespēs atvērties uz līdzcilvēku vajadzībām! Kā raksta Sv. Pāvils: „Katrs lai dod tā, kā iesaka sirds, nevis ar sarūgtinājumu vai piespiedu kārtā: priecīgu devēju Dievs mīl.” (2.Kor. 9:7). Novēlu, lai melodijas un dziesmu vārdi, kurus jūs dzirdēsiet koncertā, paceļ jūsu sirdis uz augšu un liek tajās ieplūst Gara gaismai un spēkam!

Romas katoļu Baznīcas Liepājas diecēzes bīskaps Viktors Stulpins:

– Mūsu tautas sakāmvārds ir: “Dots devējam atdodas”. Taču runājot “Mīlestības pieskāriena” kontekstā, tas varbūt nav nemaz tik atbilstoši. Mīlestība, patiesa mīlestība ir neieinteresēta un dod, nedomājot, ko gūs. Tādēļ būtu vērts dot, atstājot brīvību mīlestības atbildei. Arī Bībelē – Jaunajā Derībā teikts, ka Dievs mīl priecīgu devēju. Tur nav tirgus attiecību. Dievs patiesi zina, kas kuram ir vairāk nepieciešams, un ir gatavs to dot ikvienam priecīgam devējam. Daudzi līdzīgi pasākumi jau ir pierādījuši, ka cilvēks ir sabiedriska būtne un gatavs nākt palīgā otram viņa vajadzībā. Tādēļ “Mīlestības pieskāriena” dalībniekiem Engurē gribu novēlēt, lai ikviens no jauna piedzīvo šo cilvēciskumu daloties, dodot un vienlaicīgi piedzīvo, ka Dievs tiešām bagātīgi apdāvina ikvienu priecīgu devēju. Sūtu visiem organizatoriem un dalībniekiem savu svētību.

Rūdolfs Plēpis:

–Uzstāšanās baznīcā dod sevišķu gandarījumu, pat tad, ja tur ir ļoti auksti, tā ir svēta vieta un svētīgs darbs. Arī baznīcas celtniecības atbalstam nav nekā līdzīga, es to daru no sirds un priecājos par katru klausītāju. Tā ir iespēja mums visiem iestāties par patiesām vērtībām. Tas, ko piedāvā baznīca, ir pretstats visām nejēdzībām, muļķībām un neizdarībām, kas šodien sabiedrībā notiek.

Lai arī mīlestība, šķiet, tāds novalkāts vārds, tomēr mīlestība mums ir tas galvenais un palīdz dzīvot. Visiem gribu novēlēt ticību, mīlestību un sirdī mieru!

Ineta Rudzīte:

–Dodot bez atlīdzības, pirmais, kas nāk prātā ir–“dodot gūtais neatņemams”. Manā gadījumā tas, ko varu sniegt bez atlīdzības, ir mana balss un dziesmas! Ja tas kaut kādā veidā var padarīt pasauli labāku, tad tas sniedz milzīgu gandarījumu, ko par naudu nevar nopirkt.

Novēlu visiem apmeklētājiem izbaudīt skaistu koncertu un būt dāsniem ziedotājiem, tā mēs kopā varam sasniegt mērķi un palīdzēt tiem, kam tas ļoti nepieciešams!

Vita Baļčunaite:

–Brīnišķīgākā atlīdzība māksliniekam ir atsaucīgs klausītājs. Iespēja ar savu klātbūtni, priekšnesumu, izpildītu skaņdarbu atraisīt klausītāju sirdīs gaišas, sildošas noskaņas, uzrunāt, varbūt aicināt padomāt par katra personīgo dzīvi, virzību ceļā pa Gaismas un Mīlestības ceļu. Mēs visi šeit, uz Zemes, mācāmies un pilnveidojam sevi, atraisām sevī arvien jaunas mīlestības kvalitātes, tādējādi esot ceļā pie patiesās savas esības būtības. Viens otram esam, lai atbalstītu un pasniegtu roku grūtākā brīdī, gluži kā gaismas eņģeļi. Kopā mēs varam darīt brīnumus. Novēlu ikvienam no mums Gaismas un Mīlestības atbalstu šai virzībā, ticot un uzticoties!

Lorija Vuda:

–Ikkatra došana devējam nāk atpakaļ. Saprotam, ka došana nav tikai taustāmu lietu vai naudas dāvināšana. Tā arī ir laipns acu skatiens vai vārds, veltīts blakus esošajam cilvēkam, tā ir palīdzīga roka, sniegta tam, kam dzīvē mazāk veicies – un to, ko iegūst par šādu došanu bez atlīdzības, var saukt par jēgu un piepildījumu. Retais, kurš jau paguris no skrējiena pēc labklājības, atrod laiku un iespējas dot bez atlīdzības un pat izsakās, ka tā ir tikai klišeja. Tāpēc esmu pārliecināta, ka pieaugušajiem apzināti jārod bērniem un jauniešiem iespējas darīt labu bez atlīdzības. Jo tie ātri saprot došanas jēgu un patiesi izjūt un novērtē atgriezenisko prieku. Līdzko izaugs paaudzes, kuras sapratīs, ka ir lielāks prieks par došanu nekā par saņemšanu, varam cerēt uz gaišāku nākotni, cilvēcīgāku sabiedrību.

Mans vēlējums „Mīlestības pieskāriena” koncerta apmeklētājiem Engurē:

Šodien esiet priecīgi! Kaut uz dažām stundām nostumiet malā ikdienas kreņķus, jo koncerta dalībnieki tieši jums grib sniegt sirsnībā sagatavotas dāvanas! Lai tās iepriecina, spēcina un palīdz ikkatram „uzlādēt savas baterijas”, noskaņot uz došanu un citiem labiem darbiem, negaidot par to atlīdzību.

 

Informāciju apkopoja un dalībniekus uzklausīja

Vizma Šulca,

mīlestībā no Ķurbes ev.lut. draudzes