Darbdienās laikā no pulksten 15.35 - 15.45 klausieties latviešu dzejnieku stāstus un dziesmas ar viņu vārdiem...

 

11. septembrī

Māra Zālīte 1980. gadā uzrakstīja dzejoli „Tik un tā”, kas gadu vēlāk tapa par Ulda Stabulnieka dziesmu. Kopš tā laika tā joprojām ir viena no mīlētākajām, arī LR2 ēterā ik rudeni viena no spēlētākajām.

 

12.septembrī

Tieši pirms 20 gadiem, 1997. gada novembrī tika prezentēts Jāņa Lūsēna dziesmu cikls „Savādā pasaule”, kura pamatā ir Normunda Beļska dzejoļi bērniem. Un joprojām laiku pa laikam LR2 ēterā atskan Igo balss un skumja dziesma par kādu ielu Pārdaugavā – „Alises iela”. Stāsta dzejnieks Normunds Beļskis.

 

13.septembrī

Dzejnieks Knuts Skujenieks ir izcila latviešu kultūras personība, kas pagājušā gadsimta 60-tajos gados tika apsūdzēts par pretpadomju aģitāciju un propagandu, tika notiesāts un 7 gadus pavadīja stingra režīma kolonijā Mordovijā. Tas viņu nesalauza, tikai, kā pats saka, padarīja stiprāku. Maestro Raimonds Pauls komponējis vairākus Knuta Skujenieka dzejoļus, no kuriem vienu - „Es nāku no mazas tautas” dzejnieks uzrakstījis, būdams tālu prom no Latvijas, lēģerī.

 

14.septembrī

Dzejniekam un tulkotājam Guntaram Godiņam saglabājušās unikālas kladītes zaļos vākos ar nodzeltējušām lappusēm, kuras glabā īstus dārgumus - viņa jaunības dzejoļus. Un kādā no lappusēm atrodams 1986. gadā datēts, ar roku rakstīts dzejolis „Zābaku dziesma”, kas tolaik arī pavisam nejauši nonāca roka dumpinieku – „Līvu” rokās.

 

15.septembrī

Dzejniekam Leonam Briedim bijusi ražena  sadarbība ar daudziem zināmiem latviešu komponistiem, to vidū Uldi Stabulnieku, Pēteri Vasku, Ivaru Vīgneru, Imantu Kalniņu, Ēriku Ešenvaldu, Juri Kulakovu. taču visciešākais radošais duets izveidojies ar Maestro Raimondu Paulu - kopīgi tapis vairāk nekā pusotrs simts dziesmu. Divas no tām īpašas - „Cielaviņa” un „Smaidas”.

 

Raidījums 16. septembrī skanēs pulksten 13.30, bet 17. septembrī - 12.30...

16.septembrī

Pirms ceturtdaļgadsimta ar 100 dolāriem kabatā pametusi Latviju šoruden uz brīdi šī mītiskā personība viesojās Latvijā.

Tas ir grupas „Jumprava” „zelta laikmeta” dzejnieks Ritvars Dižkačs, kuram pieder tādi leģendāri grāvēji kā „Bundzinieks”, „Lidmašīna”, „Lietus”, „Vīrs ar suni”, „Peldētājs”, „Deja”, arī „Šeit, lejā”, par ko būs šodienas stāsts.

Uzskatīts par neatkarīgo un brīvdomātāju un, kā atzīst jumpravietis Aigars Grāvers, ļoti talantīgs dzejnieks.

 

17.septembrī

2013. gada nogalē Emīls Buiķis izdeva pirmo dzejas krājumu “No nabassaitēm”, un Māra Zālīte tā ievadvārdos rakstīja: "Pēc ilgāka laika man ir patiess prieks ieteikt patiešām jaunu un izcili apdāvinātu dzejnieku.". Emīlu pamanīja arī Renārs Kaupers, un tā sākās sadarbība ar „Prāta vētru”, kuras rezultātā tapa arī viens no viņu labi zināmiem hitiem „Ēdenes dārzs”.

 

18.septembrī

Par mūsdienu Latgales labāko liriķi godātā dzejniece Anna Rancāne LR2 klausītājiem pazīstama ar tādām iemīļotām dziesmām kā „Skaidra volūda”, „Rūtoj” un „Nenāciet klāt man rudenī”. Bet augusts nav iedomājams bez Igo balss un skumji smeldzīgās „Nepasauc, nepiesauc mani vēl”.