Ja vasarā svinamie svētki būtu jāsarindo pēc popularitātes, tad pirmajā vietā būtu jau nosvinētie Jāņi, bet otrajā – šai nedēļas nogalē gaidāmie Zvejnieksvētki jeb Jūras svētki.

Zvejnieksvētki vienmēr ir tikuši svinēti jūlija otrajā sestdienā un tam ir pat savs vēsturisks izskaidrojums – savulaik jūlijā piekrastes zvejniekiem ir bijis mazāk darba jūrā un tā 1936.gadā Kurzemes piekrastes zvejnieki nolēmuši sarīkot svētkus, tiesa gan, domas dalās, kur notikuši pirmie Zvejnieksvētki – Mazirbē vai Pāvilostā par godu jaunuzceltās zivju žāvētavas atklāšanai.

No pirmsākumiem Zvejnieksvētku programmā ir bijušas sacensības, kurās zvejnieku sievas sacentušās tīklu lāpīšanā, bet vīri – airēšanā. Ar laiku šīs sacensības padarītas pieejamākas un tajās parādījušās tādas disciplīnas kā glābšanas riņķa vai zvejnieku zābaka mešana, kā arī virves vilkšana.

Padomju laikos Zvejnieksvētku svinēšana atsākusies piecdesmitajos gados un tieši tad šie svētki kļuva par plaši svinamiem, jo tolaik gan pats zvejnieka amats bija celts augstā godā, gan arī zvejnieku kolhozi bija bagāti un par goda lietu tika uzskatīts, ka kaimiņu kolhozs ir jāpārspēj ja ne nozvejā, tad vismaz Zvejnieksvētku vērienā.

Tāpat padomju laikos Zvejnieksvētku viesu sarakstā parādās arī jūras dievs Neptūns un svētki iegūst visiem zināmo kārtību ar sacensībām, gājienu, kuģu parādi, zivju zupas vārīšanu, koncertiem un nakts zaļumballi.

Zvejnieksvētki braši tiek svinēti arī mūsdienās, kad zvejnieku un kuģu skaits rūk gadu no gada – varbūt arī tāpēc, 2007.gadā svētkus svinamo dienu sarakstā iekļaujot, tie nodēvēti par Jūras svētkiem.

Interesanti, ka Zvejnieksvētki tiek svinēti ne tikai piejūras pilsētās un ciemos, bet arī 200 kilometrus no jūras attālajā Latgalē, Rēzeknes novada „Nagļos”, kur zvejošana notiek Lubāna ezerā un plašajos zivju dīķos.

Tā kā atliek vien izvēlēties galamērķi un doties svinēt Zvejnieku jeb Jūras svētkus, kuros, iespējams, skanēs arī šī Raimonda Paula dziesma ar Alfrēda Krūkļa dzeju – „Baltijas jūra” un Zdzislavs Romanovskis!