23. Ziemas olimpiskās spēles jau pieder pagātnei, bet olimpiskā gaisotne pasaulē nav rimusi. Turpat Dienvidkorejā sāksies 12. Ziemas paralimpiskās spēles. To sākotne meklējama pagājušā gadsimta 80. gados. 1976. gadā Zviedrijā risinājās pirmās šāda veida sacensības. Tās notiek reizi 4 gados, risinās drīz pēc tradicionākajām ziemas spēlēm, un tajās piedalās sportisti ar kustību un redzes traucējumiem,amputētām ķermeņa daļām un cerebrālo trieku.

Šīs spēles rīko Starptautiskā Paralimpiskā komijeja, Savukārt Latvijā darbojas biedrība, kas atbild par sportu cilvēkiem ar invaliditāti, attīstot un popularizējot paralimpisko kustību.

Latvijas Paralimpiskā komiteja nodrošina paralimpisko sportistu līdzdalību vietējās un starptautiskās sacīkstēs, pārstāvot viņu intereses gan Latvijā gan pasaulē.Šī komiteja sastāv no 23 sporta federācijām, piedāvājot iespējas nodarboties ar turpat  trijiem desmitiem atšķirīgu sporta veidu. Bez tam katrai federācijai ir klubi,kas apvieno sporta veidus un sportistus dažādās Latvijas pilsētās.

Panākumiem bagātākais paralimpiskais sporta veids ir bobslejs,kurā esam pionieri pat pasaules kontekstā. Savu prasmi un meistarību kārtējo reizi  esam apliecinājuši arī pirms mēneša Šveicē, kur risinājās Pasaules kausa izcīņas kārtējie posmi. Pēdējā, 10. posmā, 12 valstu konkurencē  teicami startēja pasaules čempions Arturs Klots, kurš uzrādīja labākos laikus abos braucienos un apsteidza pat pasaules ranga līderi britu Koriju Mapu. Kopvērtējumā šī gada Eiropas čempions Alvils Brants gan  zaudēja Mapam, bet pasaules kausu noslēdza otrajā vietā.

Diemžēl, Pjončhanā tāpat kā pirms 4 gadiem Sočos  Latvijas sportisti nestartēs, jo par parabobsleja iekļaušanu spēļu programmā Starptautiskā Paralimpiskā komiteja izlems tikai pēc dažām dienām Korejā, bet citos sporta veidos top līmeni pagaidām neesam sasnieguši un arī materiālās iespējas ir stipri ierobežotas. Tātad atliek cerēt uz mūsu bobslejistu startu Pekinas Ziemas paralimpiskajās spēlēs pēc 4 gadiem, atceroties pirmo olimpisko pieredzi Turinas paralimpiskajās spēlēs 2006. gadā, kur Latvija pārstāvēja viens kalnu slēpotājs, kā arī, protams, lieliskos startus Rio paralimpiskajās vasaras spēlēs, kur tika izcīnīta medaļu rekordraža - Edgaram Bergam bronzas medaļa lodes grūšanā, Aigaram Apinim – zelts diska mešanā, savukārt Diānai Dadzītei - zelts šķēpa mešanā un bronzas medaļa diska mešanā.

Tiesa, tikai par mata tiesu - vienu vienīgu punktu zaudējot dāņiem Pasaules čempionāta kvalifikācijas turnīrā Somijā - no iespējamās līdzdalības Paralimiskajās spēlēs Pjončhanā atpalika Latvijas ratiņkērlingisti. Bet nekas jau nav beidzies, viss turpinās. Un ir reāls pamats cerēt uz Latvijas paralimpiešu veiksīgiem startiem  nākamajās spēlēs…