Trīs dienas šīs nedēļas nogalē Rīga visus aicina svinēt tradicionālos Rīgas svētkus un šogad šo svētku moto ir „Parki un dārzi”.

Protams, ka katram no mums ir kādas ar Rīgas parkiem un dārziem saistītas atmiņas, bet cik daudz mēs zinām par šiem zaļajiem ielāpiem uz Rīgas pelēkā svārka – to šai pirmssvētku nedēļā raudzīsim Latvijas Radio 2 un šoreiz ko vairāk pastāstīšu par Ziedoņdārzu.

Krāsotāju, Matīsa, Čaka un Artilērijas ielu apjoztais Ziedoņdārzs ir viens no jaunākajiem Rīgā, jo tā izbūve ir sākusies vien pagājušā gadsimta trīsdesmito gadu vidū, kad pēc apkārtnes iedzīvotāju lūguma tika nojauktas Artilērijas ielai nosaukumu devušās artilērijas noliktavas un kazarmas un jau 1939.gadā Ziedoņdārzs ir ticis atvērts apmeklētājiem.

Pēdējā laikā populārs ir kļuvis izteiciens „draudzīgs ģimenēm ar bērniem”, bet Ziedoņdārzs tāds ir bijis jau tolaik, jo bērniem bija atvēlēts ne tikai rotaļu laukums ar smilšu kastēm, šūpolēm un vingrošanas rīkiem, bet arī seklais baseins bradāšanai un pirmajai peldēšanās pieredzei, savukārt vecāki varēja baudīt kultūras priekšnesumus Ziedoņdārza estrādē, tolaik parkā bija arī strūklaka, bet apstādījumos varēja aplūkot ap piecdesmit svešzemju koku.

Diemžēl Ziedoņdārzu papostīja Otrais Pasaules karš, kura laikā nodega parka estrāde – tiesa gan, tās vietā jau pēc kara tika izbūvēta slidotava. Pēckara laikā augušie droši vien atceras arī iespēju Ziedoņdārza paviljonā iznomāt skrejriteni vai pedāļminamo mašīnu, bet astoņdesmitajos gados šai pašā paviljonā bija iespējams spēlēt arī elektroniskos spēļu automātus. Netika piemirsta arī kultūra – tā 1981.gadā Ziedoņdārzā tika uzstādīts Aleksandra Čaka piemineklis, kuram reizi pa reizei nākas piedzīvot arī huligānu uzbrukumus – sākot no galvas nogāšanas astoņdesmitajos gados līdz apkrāsošanai mūsu laikos.

Tomēr tieši mūsdienās Ziedoņdārzs piedzīvo trešo jaunību – ir atjaunota strūklaka, bradājamais baseins, celiņi un apstādījumi, ir izbūvēti laukumi basketbolam un bērnu spēlēm un pat suņu pastaigu vieta, bet jau rīt notiks Ziedoņdārza paviljonā izbūvētās kafejnīcas atklāšanas svētki ar Martas Grigales un Aijas Andrejevas uzstāšanos.

Savukārt es stāstu par Ziedoņdārzu noslēgšu ar dziesmu, kurā izskanēs Aleksandra Čaka dzeja – dzeja par liepām, kas satumst – un varbūt tās ir tieši Ziedoņdārzā augošās liepas…