Turpinot Latvijas Simtgades Stāstu Rakstu raidījumu cikla šīs nedēļas tematu, kas saistīts ar Rīgas svētkiem, kuru moto šogad ir “Parki un dārzi”, šodien pastāstīšu par Viesturdārzu, kas ir senākais no Rīgā esošajiem dārziem.

Tas ir pirmais publiskais dārzs Rīgā un tiek saukts arī par Dziesmu svētku parku, jo tieši šajā vietā norisinājās pirmie latviešu dziesmu svētki, un kā jau zinām, tie notika 1873.g. Šajā vietā parks tika ierīkots 1711. gadā pēc Pētera I rīkojuma – Krievijas cars šo vietu bija noskatījis savai vasaras rezidencei ar plašu dārzu. Apmēram ap 1717.gadu šī ideja realizējās un dārzs tika ierīkots un tas bijis ievērības cienīgs, tajā stādīti cēli augi, reti un izslavēti ziedi.

Pēc nedaudz vairāk nekā 100 gadiem tas tika uzdāvināts Rīgas pilsētai un kopš tā laika tajā tika organizēti dažādi pasākumi rīdziniekiem: spēlēja teātri, notika koncerti, Viesturdārzā uzcēla estrādi, un ,kā iepriekš minēju, 1873.gadā tur notika I Vispārīgie latviešu dziesmu svētki.

1936. gadā uz šo dārzu atceļoja Triumfa arka jeb Aleksandra vārti, bet 1973. gadā atklāja dziesmu svētku simtgadei veltītu arhitektoniski – skulpturālu ansambli. 

Gadu gaitā šim dārzam bijuši vairāki nosaukumi un tie mainījušies, bet kopš 1923.gada līdz šim brīdim tam atgriezies nosaukums un mēs to zinām kā Viesturdārzu. Tas atrodas starp Eksporta, Hanzas un Rūpniecības ielu un tas aizņem 7,6 ha platības.

Padomju laikā Viesturdārzs turpināja kalpot kā rīdzinieku iecienīta atpūtas vieta. Par to liecina fakts, ka 1947. gadā atklāja pirmo Rīgas trolejbusa maršrutu Daugavpils iela — Viesturdārzs. Mūsdienās Viesturdārzs ir saglabājis ainaviska parka veidolu, kur simtgadīgu koku stādījumi mijas ar krāšņām krūmu grupām un ziemciešu dobēm. Parks atrodas pilsētas centra nomalē, to iecienījuši pilsētas iedzīvotāji un viesi. Un tā kā Viesturdārzs ir mājvieta pirmajiem dziesmu sētkiem, tad stāstu noslēdzot klausāmies dziesmu svētku kora izpildītajā dziesmā “Rīga dimd”!