Dziesmu svētki. Nav šaubu un jautājumu, kāpēc Dziesmu svētki iekļauti Latvijas kultūras kanonā. Un lai arī šķiet, ka par latviešu lielākajiem dziedāšanas un dejošanas svētkiem ir runāts daudz un mēs tos daudzināt daudzinām, tomēr ir patīkami kavēties atmiņas un dalīties ar tām, kā arī interesanti ielūkoties Dziesmu svētku vēsturē.

Pirmie vispārējie latviešu dziesmu svētki, kā toreiz tos sauca Pirmie vispārīgie latviešu dziedāšanas svētki, notika Rīgā, 1873. gadā no 26. līdz 29. jūnijam, pēc jaunā stila tas ir  8. - 11. jūlijam. Tas bija laiks, kad latvieši tapa par tautu un tikai sāka bruģēt ceļu uz savu valsti. Tā, cauri gadiem un dažādām varām, Dziesmu svētki ir kultūras fenomens, kas nu izceļ latviešus citu tautu vidū un reizē ceļ pašas tautas pašapziņu, nodrošina nacionālās identitātes saglabāšanos.

Tomēr maldīgi ir domāt, ka dziesmu svētkus izdomāja un ieviesa pirmās atmodas cīnītāji. Mūsu skaistākajiem svētkiem ir arī priekšvēsture, kas nav saistīta ar Latviju un latviešiem.

Jau 19.gadsimta sākumā Vācijā, arī Šveicē notikuši dziedāšanas svētki, kuros sadziedājušies vairāki kori, dziedot gan garīgas, gan laicīgas dziesmas. Nav izpalikuši arī krāšņi gājieni, kā arī sacensība starp koriem, ko mēs šodien pazīstam kā koru karus. Ap Baltijas jūru šādus dziedāšanas lielsvētkus uzsāka vācu kori. Rakstiski materiāli ir saglabājušies par dziedāšanas svētkiem 1861. gadā, kad  notiek „Das Baltische Sängerfest in Riga” – Baltijas vācu vīru koru dziesmu festivāls. Kas svarīgi, dziedātāju rindās bija arī latvieši, un tieši latviešu vidū šī dziesmu svētku sēkla atrada visauglīgāko vidi. Un tā radās Vispārējie latviešu dziesmu svētki.

1873. gada jūnija beigās valdīja karstums. Rīgā gāja karsti gan tiešā, gan pārnestā nozīmē, jo tolaik vēl vācisko pilsētu pieskandināja skanīgas, pašu lepnuma pilnas, pat, kā tolaik likās, bravūrīgas dziesmas. Piemēram, „Rīga dimd”, kas caurvij visu dziesmu svētku pastāvēšanu.  

Rīgā bija sabraukuši latvieši no malu malām un „kā pilsētnieki, tā pilsētas viesi noguruma nejuta, jo koru dziesmas pacilāja visus”, tā toreiz ziņoja Rīgas prese.

Svētkus atklāja Rīgas Latviešu biedrības namā. Baltijas skolotāju semināra koris pirmo reizi atskaņoja "Dievs, svētī Latviju". Pēc tam zālē ienesa svētku karogu "Līgo". Tad garīgais koncerts Doma baznīcā, gājiens uz koncerta vietu un svētku koncerts Ķeizardārzā un dziesmu karš. Cik labi saglabājusies šo svētku norise! Vien Ķeizardārzu nomainījis Mežaparks, audzis dziedātāju skaits, kam nu jau piebiedrojušies arī dejotāji un mūziķi.  

Dziesmu svētkus cauri gadiem caurvij mīlestība un lepnums uz savu Tēvu zemi, par savu tautu un savu dziesmu. „Šodien dziesmai liela diena” Pēteris Barisons, Arvīds Skalbe, 1990. gada Dziesmu svētku ieraksts.