Rīgas svētku moto šogad ir „parki un dārzi”. Šodien stāstīšu par Vērmanes dārzu. Arī manas, kā daudzu rīdzinieku, bērnības atmiņas ir saistītas ar šo parku. Vectētiņš strādāja parka šaha klubā, bet es brīvo laiku pavadīju parka akmens lauvu sabiedrībā, cepu smilšu kūkas, bet ja paveicās vizinājos īrētā, neganti grabošā, kājmināmā metāla mašīnītē. Tā bija augstākā laimes izpausme. Mašīnas nomā bija maz, bet mazo braukt gribētāju daudz. Tikai pēc daudziem gadiem uzzināju, ka parka oficiālais nosaukums ir Sergeja Kirova parks, kā to pārdēvēja padomu okupācijas laikā. Līdz ar Latvijas neatkarības atgūšanu 1991.gadā arī  parks atguva savu vēsturisko nosaukumu - Vērmanes dārzs. Bet iedzīvotāji to visos laikos ir mīļi dēvējuši par Vērmanīti. Tas atrodas Rīgas centrā starp Tērbatas, Elizabetes, Krišjāņa Barona un Merķeļa ielu un ir otrs vecākais Rīgas sabiedriskais parks pēc Viestura dārza, bet neapšaubāmi krāšņākais. Pašlaik Vērmanīša  platība ir 5 hektāri.

Parka  vēsture aizsākās  1812. gadā, kad   lielais  ugunsgrēks nopostīja visu Rīgas  priekšpilsētu un  „Priekšpilsētas apstādījumu komiteja” krāsmatu vietā   rosināja izveidot parkus. Tika nodibināta īpaša komisija un  vākti ziedojumi parka izveidei. Vērmanes dārzs savu nosaukumu ieguva par godu Annai Ģertrūdei Vērmanei, pilsētas vecākā - Kristiana Heinriha Vērmaņa - atraitnei. 1817. gadā Anna Vērmane uzdāvināja pilsētai 0,8 hektārus zemes, lai  ierīkotu publisku eksotisku koku parku ar rozāriju un restorānu. Viņa dārza izveidošanai ziedoja arī īpaši lielu naudas summu. Savā testamentā Anna Vērmane to dāvināja   Rīgas pilsētai. Vienīgie nosacījumi bija, ka  parku nekad nesadalīs, nepārdos privātpersonām, un pilsētniekiem netiks liegta iespēja tur atpūsties. Parku atklāja 1817. gada 8. jūnijā. Tajā laikā tā platība bija tikai 8450 m². Vēlāk tika  uzstādīts  obelisks par godu Vērmanes piemiņai. Annas Vērmanes dēls Johans Kristofs Vērmanis turpmākajos gados  finansiāli atbalstīja savas mātes parka pilnveidošanu un dāvāja tā paplašināšanai jaunu zemes gabalu. Laika gaitā Vērmanes dārzs ir vairākkārt pārveidots, paplašināts un papildināts. Tika iestādīti vairāki tūkstoši svešzemju koku un krūmu, uzbūvētas dažādas izklaides celtnes - estrāde, restorāns, uzstādīta strūklaka un skulptūras. 1899.gadā parkā ierīkoja pirmo Rīgas rozāriju. Vērmanes dārzā notika dažādi publiski pasākumi. 1927. gadā  dārza lielajā paviljonā  atklāja pirmo auto izstādi Latvijā.  1934. gadā Vērmanes dārzā uzcēla atsevišķu paviljonu kas saglabājies līdz mūsdienām.  Tajā atrodas muzikālais centrs „Vernisāža”. Vērmanes dārzs šogad  nosvinēja 200. jubileju. Arī šodien tāpat kā senāk krāšņajā parkā turpina kūsāt dzīvība- notiek koncerti, festivāli, tiek rīkotas izstādes, gadatirgi, pulcējas šahisti. Tāpēc mēs droši Vērmanīti varam saukt par Rīgas rotu un lepnumu.