Šīs dienas Stāstu Rakstu raidījumā ceļi mūs vedīs uz Valmieru, pilsētu gleznainajā Vidzemē, vietu, kurai mūžu mūžos līdzās plūst Gauja. Šādiem vārdiem  bieži raksturota Valmiera, No šodienas līdz svētdienai pilsētas svētku svinības, atzīmējot 735. gada dienu. Raidījumā ieskatīsimies nozīmīgākajos šīs pilsētas vēstures notikumos, palūkosim arī tik ļoti bagāto kultūras dzīvi. Interesanti, ka Valmiera ir viena no nedaudzajām Latvijas pilsētām, kurai ir tik sena vēsture, un lai arī tā avotos pirmo reizi minēta 1323. gadā, taču tās apkārtne ir bijusi apdzīvota jau krietni senāk, 3. - 2. gadu tūkstotī pirms mūsu ēras.  Kā teiks daudzos resursos, tad par Valmieras tapšanu trūkst precīzu ziņu. Daudzi fakti palikuši nezināmi un neprecīzi. Valmieru kā Hanzas pilsētu tirdzniecības dalības locekli avotos minējuši 1365. gadā. Pateicoties labajai satiksmei un izdevīgajam novietojumam, Valmiera kopā ar Valku veidoja Livonijas ģeogrāfisko centru un tādēļ kļuva par izdevīgu vietu Livonijas pilsētu sapulču sarīkošanai. Valmiera ir viena no nedaudzajām pilsētām, kas līdz 18. gadsimta sākumam ilgstoši bija ieslēgta nocietinājumu mūros, norobežojoties līdzīgi Rīgai, Cēsīm un Koknesei. Aizbraucot uz Valmieru, teju blakus teātrim redzami pils mūri, līdz mūsdienām saglabājušās vien drupas, un ja interesējamies par pili, tad arī par to rodami vien daži neprecīzi un mīklaini fakti. Par pils celšanas gadu Valmierā precīzu ziņu nav. Iespējams, tā celta drīz pēc zemju sadalīšanas 1224. gadā. Pils būvēta militāriem nolūkiem stratēģiski izdevīgā vietā uz trīsstūrveida paugura, ko veido Gaujas krasts un Rātsupītes dziļā grava. Blakus pilij ap 1283. gadu uzcelta baznīca. Senākie pilsētas aizsargmūri datējami ar 14. gadsimtu. Valmieras kultūras dzīve ir bagāta dažādiem notikumiem. Tā attīstījusies kopā ar pilsētu, piedāvājot gan gadu gaitā kopto tradicionālās kultūras mantojumu, gadsimtiem krātas gudrības, gan jaunas ieceres un notikumus.

Valmiera noteikti var lepoties ar savu teātri. Cik tad Latvijā tādu pilsētu, kurām ir pašām savs teātris, bet Valmierai ir!

19.gadsimta pirmajos gadu desmitos Valmierā nebija nevienas fabrikas jeb manufaktūras. Tā bija tipiska mazpilsēta ar vienstāva koka namiem un dažām divstāvu vai mūra ēkām. Teātra pirmsākumi rodami 19. gadsimta 80. gados, kad uzcēla Latviešu biedrības namu, kurā vēlāk darbojās Valmieras teātris. Valmieras un kādreizējā Valmieras apriņķa vēsture devusi lielu ieguldījumu Latvijas kultūras attīstībā. Sešu apkārtējo draudžu vīru kori 1864. gada 21. jūnijā pulcējās Dikļos, dāvājot skatītājiem pirmos dziesmu svētkus. Dziedāšanas svētku tradīcijas attīstībā liels nopelns ir arī Vidzemes draudzes skolotāju semināram, kas darbojās Valmierā un Valkā. Kultūras dzīvi bagātināja Valmieras Latviešu biedrība, viena no senākajām Latvijā, kas saistīta ar kora dziedāšanas, mūzikas, profesionālā teātra, bibliotēkas un muzeja pirmsākumiem.

Sirdij tuva Valmiera ir arī man pašai, pēdējie 4 gadi aizvadīti studējot Vidzemes Augstskolā, un jāsaka tā, ka šī ir vieta, ko gribas saukt par mājām. Ja man vaicātu, kas ir tas, kas dara šo pilsētu īpašu, tad es noteikti atbildētu, ka tā sakoptā vide, tā ir Gauja, tie ir cilvēki un sirsnība. Valmieras moto – domā un rada, Latvijas Radio 2 novēl radošu ideju un izdomu!