Turaidas baznīca pie sava zvana tika 1663. gadā un to izlējis Rīgas lielgabalu un zvanu lējējs Johans Meijers. Šogad zvanam ir jau 354 gadi un tas turpina ieskandināt dievkalpojumus Turaidā.

Tā ir arī vecākā koka baznīca Vidzemē, kura kopš tās pabeigšanas 1750. gadā nav piedzīvojusi nozīmīgus pārbūves darbus. To būvēja vietējie amatnieki, kas izskaidro, kāpēc sākotnēji baznīcai nav bijis zvanu tornis, bet zvans bijis iekarināts stabos blakus baznīcai, un tikai vēlāk tas ticis izbūvēts.

Tomēr tas nenozīmē, ka jau tajos laikos Turaidas tuvākajā apkārtnē un mūra pilī zvanu nebija, protams, ka bija un tie ir bijuši arī vēl agrākos laikos, un  senākās ziņas par tiem atklāj Turaidas pils revīzijas 16. gadsimta beigās.  Tajās parādās ziņas par pulkstenis ar zvanu Turaidas lielā pusapaļā torņa augšstāvā, gan informācija par otru zvanu, un tas iespējams, izmantots kā trauksmes zvans. Arī citviet apkārtnē revīzijas dokumentos un rakstos pieminēti zvani.

Rakstos pirmo reizi zvani Latvijas teritorijā parādās ap 13. gadsimtu saistībā ar pareizticīgo dievnamu Jersikā, (kuras teritorija iestiepjas tagadējās Latgales un Vidzemes novadu teritorijās). Savukārt mazi zvaniņi un bronzas zvārgulīši bija sastopami sākot ar 10. gadsimtu.

Eiropā ap šo laiku pārsvarā izmantoti bronzas zvani, kuri atradās baznīcu torņos, kapličās, pilsētu rātsnamos, arī novērošanas torņos un citās sabiedriskās celtnēs.  Zvanu mērķis ir viens – tas bija iedzīvotāju un karapulku sasaukšanai vai trauksmes paziņošanai.

Tāpat izrādās, ka 18. gadsimta vidū celtā baznīca Turaidas Baznīckalnā nav bijusi vienīgā. Arheoloģiskā izpēte apliecina, ka pirms tam šajā vietā atradušās vēl vismaz divas baznīcas. Blakus tām atradās arī kapsēta, kurā jau no 13. gadsimta tika apbedīti kristītie lībieši. 18. gs. otrajā pusē aizliedza apbedīt mirušos tiešas baznīcas tuvumā un kapsēta pamazām izzuda.

Turaidas baznīca ir arī daļa no Turaidas muzejrezevāta vēsturiskā centra, kurā bez tās ietilpst arī Turaidas pils, Baznīckalns, Dainu kalns un muiža.

Savukārt vietas nosaukumu Turaida ir ieguvusi no lībiešiem, kas ap 11. gadsimtu sāk apdzīvot Gaujas senielejas krastus un kas tulkojama kā “Dieva dārzs”.

Lai skan Ojarā Grīnberga izpildītā dziesma “Gaujai”, kurā tiek apdziedāta Turaida.