Šoreiz Triju Zvaigžņu ordenis triju jautājumu un triju atbilžu lokos… Un pirmais no tiem - kad un kā dibināts šis valsts augstākais apbalvojums?

Doma par šādu ordeni, lai godinātu izcilas personības, radās jau drīz pēc neatkarības izcīnīšanas. Pirmā valdības iniciatīva par civilordeņa nepieciešamību izskanēja 1921. gada 17. martā, kad tika prezentēts  ordeņa projekts. Taču tā paša gada 10. jūlijā Satversmes sapulce šo projektu noraidīja ar formulējumu, ka ordeņi ar demokrātiskas valsts iekārtu nav savienojami. Viens no kaismīgākajiem šī apbalvojuma pretiniekiem bija jaunais socialdemokrāts Bruno Kalniņš, uzskatot, ka ordenis ir monarhistiska palieka. Diskusijas bija asas un ilgas, tomēr 1924. gada 24. martā Triju Zvaigžņu ordenis tika nodibināts, un tā sākotne pilnībā atbilda ordeņa devīzei "Per aspera ad astra" (tulkojumā no latīņu valodas tas nozīmē - caur ērkšķiem uz zvaigznēm).

Līdz 1940. gada 17. jūnijam, kad okupācijas vara ordeni likvidēja, ar to  bija apbalvoti 8822 cilvēki, bet ar ordeņa Goda zīmēm - 7973 personas. Pēc neatkarības atjaunošanas ordeni turpināja  piešķirt, sākot ar 1994. gadu. Šī ordeņa metu autors ir mākslinieks Gustavs Šķilters, un tos izgatavo juveliera un metālmākslinieka Jāņa Mikāna zeltkaļu darbnīcā "Kalvis".

Kāds tad apbalvojums izskatās? Tāds varētu būt nākamais jautājums. Triju Zvaigžņu ordenis ir baltas emaljas krusts zeltītā aplokojumā, tā centrā - zilas emaljas medaljons ar 3 zvaigznēm vidū. Savukārt Krusta reversa centrā ir zeltīts medaljons ar jau minēto devīzi un uzrakstu "Latvijas Republika, 1918. gada 18. novembris".

Triju Zvaigžņu ordenim ir piecas šķiras - lielkrusta komandieris, lielvirsnieks, komandieris, virsnieks un kavalieris, bet ordeņa Goda zīmei ir 3 pakāpes - zelta, sudraba un bronzas.

Un visbeidzot - kam un kālab šis augstais apbalvojums tiek piešķirts? Ordeņu kapituls to piešķir par īpašiem nopelniem Tēvijas  labā, kas izpaudušies valsts, pašvaldības, izglītības, zinātnes, sporta vai saimnieciskajā darbā. Un par nopelniem tiek uzskatīts gan atsevišķs izcils darbs, gan ilgstoša un panākumiem bagāta darbība, gan īpaši nopelni neatkarības atjaunošanā un nostiprināšanā. Un patīkami apzināties, ka šis augstais apbalvojums piešķirts arī vairākiem Radio darbiniekiem - Atim Skalbergam, Aigaram Semēvicam, Baibai Šābertei, Raimondam Paulam, Liai Guļevskai, Sandrai Glāzupai un dažiem citiem radio cilvēkiem.

Ir Svētku gads, tāpēc jo īpaši vietā ir atgādināt, ka Triju Zvaigžņu ordeni nēsā svētku un svinīgos gadījumos pie attiecīga apģērba un ja to prasa pasākuma protokols. Ikdienā atsevišķās   reizēs, kā, piemēram, svinīgas pieņemšanās, oficiālas tikšanās nēsā ordeņa miniatūrzīmes vai mazās nozīmes.

 Tāds, lūk, šoreiz "Stāstu rakstos" stāsts par Triju zvaigžņu ordeni ar devīzi "Per aspera ad astra".