Vimbldona, vārds, kas agrāk likās mums tāls un neiepazīts, tagad tiek minēts vai tikpat bieži kā Liepāja, Rīga  un Daugavpils. To sekmējis Latvijas tenisistu lieliskais sniegums nesenajā – Grand Slam - turnīrā. Elitē negaidīti atgriezās Ernests Gulbis,savu augsto spēles prasmi apliecināja Anastasija Sevastova,joprojām ar savu talantu un meistarību žilbina  Aļona Ostapenko, atzinības vērts arī 16 gadus vecās Danielas Vismanes sniegums meiteņu dubultspēlē.

Šogad tenisa Meka atzīmē 140 gadu jubileju,bet tieši pirms 30 gadiem Latvijas tenisiste Larisa Neilande, spēlējot pārī ar Svetlanu Čerņevu, pirmo reizi iekļuva šo prestižo sacensību  pusfinālā, bet pēc 4 gadiem kopā ar Nataļju Zverevu kļuva par Vimbldonas turnīra uzvarētāju. Šis duets uzvarējis arī Francijas atklātajā čempionātā, Birmingemas turnīrā un daudzās citās augstas raudzes sacensībās,esot pasaules pirmās raketes godā un uzvarot 6 Grand Slam dubultspēļu turnīros.

Jau, mācoties otrajā klasē, Larisa sākusi apmeklēt tenisa  nodarbības, 17 gadu vecumā startējusi savās pirmajās starptautiskajās sacensībās,un gan Latvijas gan arī Krievijas tenisa vēsturē tiek uzskatīta par rekordisti pēc nospēlēto sezonu skaita,vienspēļu un dubultspēļu skaita un citos rādītājos.

Deviņdesmitajos gados liepājniece, kura tagad strādā par treneri, piedalījās starptautiskās sacensībās Latvijas izlases sastāvā un 1992. gadā viņa pārstāvēja Latviju olimpiskajās spēlēs Barselonā.

Ukraiņu izcelsmes Latvijas tenisiste Larisa Savčenko Neilande, kuru šonedēļ apsveicam  dzimšanas dienā, neapšaubāmi, ir viena no izcilākajām spēlētājām mūsu valsts tenisa vēsturē, un par viņu dažus vārdus bilst esmu lūdzis daudzkārtējo Latvijas čempioni, daudzu jauno talantu audzinātāju Daigu Jušku.

Gadā, kad Latvijas tenisa savienība iekļāvās Starptautiskajā federācijā, mēs sākām piedalīties Federāciju kausā, pasaules meistarsacīkstēs komandām. Un lielākie panākumi bija tad, kad spēlēja Larisa, arī Blumberga, Bušēvica, ierindojoties  pasaules pirmajā astoņniekā. Tad bija gadi pasaules elitē, pēc tam sākām krist uz leju, tagad atkal ceļamies…

Kā Jūs raksturotu Larisu kā spēlētāju, kas viņas spēlē bija savdabīgs, īpašs?

Viņai serve gāja labi no gaisa, Larisa pie pirmās izdevības spēlēja no gaisa. Ātrumi nebija tik lieli kā tagad, bet viņa visulaik gāja uz priekšu.

Tagad dzīvojam Vimbldonas zīmē. Kas Jūs pārsteidza vai – nepārsteidza?

Es personīgi domāju, ka Aļona apspēles Viljamsu, bet bija daudz spēļu, liela nervu slodze, un psiholoģiski savos 20 gados viņa to līdz galam nespēja izturēt.

Bet  - nākamgad Aļona būs finālā?

Uz zāles, ātriem laukumiem  viņai ļoti patīk spēlēt.Vēl jau būs Amerikas meistarsacīkstes… bet - Aļona ir zvaigznīte un būs liela zvaigzne.