Vasaras sākumā LR2 izskanēja Stāstu raksti par Uldi Vazdiku. Atgādināšu vien dažas rindiņas no šī manis gatavotā sižeta - Vazdiki - vārds, kas zelta burtiem ierakstāms mūsu teātra vēsturē. Kas zina, varbūt arī Ginesa rekordu grāmatā, jo tā bija patiešām unikāla aktieru ģimene. Hermanis Vazdiks un viņa dzīvesbiedre Vilma Lasmene, kuri visai bieži nāca uz radio un man kā diktoram nācās viņus pietekt 5. studijā, kas senās dienās bija tāda kā literāro raidījumu studija, un viņu bērni Uldis un Ilze Vazdiki, kuri visi strādāja Dailes teātrī. Ilze, šīsdienas gaviļniece, Dailes teātra III studijas absolvente, tajā strādā joprojām, turklāt jau 58 gadus. Pirms nedēļas kā štata aktrise Ilze Vazdika atkal vēra teātra durvis, lai būtu klāt jaunās sezonas pirmajā kopā sanākšanas reizē. Esot aizvadītas skaistas vasarīgas atvaļinājuma dienas pie jūras Plieņciemā, nu tikai nepieciešama kāda kripatiņa optimisma, un - esi sveicināta,jaunā teātra sezona!

Jā, kāds maģisks spēks piemīt šai saldajai katorgai, turklāt tās varēja arī vispār nebūt, jo vecāki neatbalstīja meitas izvēli būt aktrisei, un Ilzei skolas laikā bija brīnišķīgs hobijs - basketbols. Viņa, sekojot brāļa priekšzīmei, ar panākumiem trenējās un spēlēja gadus četrus, un treneris viņu pat mēģināja piesaistīt profesionālajam sportam. Taču Ilze pretēji vecāku, trenera un skolotāju vēlmēm izlēma dot priekšroku skatuvei, un nekad nav dzirdēts, ka būtu vīlusies. Kādā intervijā viņa sacīja:

"Es neko sev nepārmetu. Man bija veiksmīgs aktrises mūžs, jo es vienmēr esmu apzinājusies savu vietu, nekad nepretendēju būt prīma vai zvaigzne, un man ir ļoti labi, jo sajūtu ļoti lielu skatītāju mīlestību".

Sākums teātrī gan nebija  rozēm nosēts, un īstās lomas atnāca krietni vēlāk. Te minamas gan "Sievietes, sievietes", gan "Trīnes grēki", šajās lugās  paveroties raksturiem un arī ceļam uz nopietnām lomām. Ilze Vazdika īpaši atceras Mihaila Gruzdova iestudēto "Līnenas skaistumkaralieni", kur sākotnēja loma nav padevusies, bet  pirms 10 gadiem Ilze par šo darbu saņēmusi Spēlmaņu nakts balvu nominācijā Labākā aktrise otrā plāna lomā. Tikusi arī pie Latvijas Profesionālo aktieru apvienības balvas "Āksta cepure", un saņemts valsts augstākais apbalvojums -Triju Zvaigžņu ordenis.

Jāpiebilst, ka Ilze Vazdika piedalījusies arī vairākās kinofilmās, kā, piemēram, "Ziemssvētku jampadracis", "Novēli man lidojumam nelabvēlīgu laiku", "Mans draugs - nenopietns cilvēks", "Saulessvece" un vairākās citās kinolentēs. Bet popularitātes viļņa pašā galotnē aktrise gluži negaidot nonāca ar Mildas lomu TV seriālos "Neprāta cena" un "Ugunsgrēks". Atbildot uz manu jautājumu, kas vēl sagrēkots pēc "Ugunsgrēka", aktrise nosmēja, piebilstot, ka Mildas loma prasījusi daudz laika, spēku un enerģijas, un esot gandarīta, ka seriāls beidzot ir galā.

Lai nu kā, bet tas bija seriāls ar visaugstāko reitingu, seriāls, kuru gan it kā neviens neskatījās, bet visi zināja, kas tajā notiek. Kā pirms 5 gadiem  rakstīja grāmatas "Ilze Vazdika. Saldā katorga" autore Inga Jēruma, tad populārā skatuves māksliniece viņai atzinusies:

"Tas ir kaut kas traks. Pēdējos gados tik daudz skaistu lomu teātrī nospēlēts - te varētu atcerēties arī Raiņa Zani un Laimdotu un Ibsena Solveigu, bet cilvēkiem esmu Milda  un nekas vairāk".

Tā nu īsti tas nav, bet par to trakumu - kas zina, varbūt atkal rodas kas negaidīts un traks. To arī dzimšanas dienā Ilzei no visas sirds novēlam!