Sietiņiezis atrodas Kocēnu novada Vaidavas pagastā un ir viens no ģeoloģiskajiem dabas pieminekļiem Gaujas Nacionālā parka teritorijā, kur tas iestiepjas Ziemeļvidzemes zemienes Burtnieka līdzenuma dienvidu daļā. 

Tas ir viens no Latvijas skaistākajiem iežiem un lielākais baltā smilšakmens atsegums Baltijā. To veido trīs lielāki vidējā devona laika smilšakmeņu atsegumi pirms aptuveni 400 miljoniem gadu. Tas ir ir arī lielākais un krāšņākais vidusdevona Živetas laikmeta atsegums Latvijā un vienlaikus arī zinātniski nozīmīgs kā stratotips. Stratotips - tā ir vieta, kur visraksturīgāk atsedzas kāda noteikta vecuma un sastāva ieži. 

Raksturīgākā Sietiņu svītas īpatnība ir smilšakmeņu baltā krāsa – tie sastāv no praktiski tīras kvarca smilts. Viena no teorijām, kura paskaidro, kāpēc ieži ir baltā krāsā - saistīta ar tropiska klimata laika apstākļiem, kuros notikusi šo iežu ilgstoša caurskalošanās. Līdzīgas smiltis, bet no Bāles atradnes, otrpus Gaujai, padomju gados, izmantoja stikla ražošanai Valmieras stikla-šķiedras kombinātā.

Savukārt Sietiņieža augšgalā pie Gaujas atrodas viens no lielākajiem Ziemeļvidzemes avotiem. Tas dod aptuveni 6 litrus/sekundē. Tā kā avota ieguves vietu klāj meži un zemē, vienā no šiem starpslāņiem, ir arī baltie kvarca smilšakmeņi ar māliem, avota ūdens ir ļoti „mīksts”, bet tas satur maz minerālvielu.

Vēl jāatzīmē otrpus nelielajam Gaujā ietekošajam strautiņam, iepretim Sietiņieža augšgalam atrodas neparastā krāszemju - okera atradne. Tā redzama kā tumšbrūnas vai dzeltenas krāsas nogulas, bet spriežot pēc sīkajiem karjeriņiem, tur kādreiz varētu pat bijusi dzelzs hidroksīda ieguves vieta. Tomēr nopietni pētījumi attiecībā uz okera iegulu veidošanos nav veikti, norāda Dabas Aizsardzības pārvaldes Vecākais eksperts Dainis Ozols.

Nevar neizcelt arī Sietiņieža ainaviskumu, kas kopā ar smilšakmens atsegumiem un ar senlejas nogāzes reljefu - Gaujas ieleju, mežiem un avotu, veido izcili izteiksmīgu un estētiski augstvērtīgu ainavu, tādējādi Sietiņiezis pretendē arī uz vienu no nozīmīgākajiem Latvijas dabas tūrisma objektiem.

Teritorijā atrodas arī Eiropas Savienības mērogā aizsargājami biotopi – smilšakmens atsegumi, netraucētas alas, avoti un avoksnāji, kas visbiežāk ir gruntsūdeņi, kā arī boreālie meži, kuros pārsvarā sastopami tieši skujkoki.

Dziesma arī saistīta ar skujkokiem, šajā gadījumā priežu mežiem, kuri stalti līgo gar Gaujas krastiem. Tā ir dziesma „še, kur līgo, priežu meži”, ko izpilda Ingus Pētersons, Ivo Fomins, Andris Ērglis un Marts Kristiāns Kalniņš.