Māra ir viena no senlatviešu dievībām, kura atbild par auglību, ir arī sieviešu aizstāve, un simbolizē materiālo pasauli un zemi. Senlatvieši pie Māras griezās galvenokārt, pēc palīdzības, lai govis dotu daudz piena un apstrādātā zeme būtu auglīga. Un šis rosības laiks senlatviešiem sakrita ar Māras dienu, kura mūsdienās tiek atzīmēta 25.martā, kad daba ir pamodusies un zemkopji sāk apstrādāt savus laukus.

Māras tēls parādās arī dažādos rakstos, teikās un vietu nosaukumos. Kāda teika vēsta, ka Abavas senlejā dzīvojusi burve. Pie viņas naktīs pulcējušies citi burvji, jodi un raganas, un visi kopā līksmojušies līdz rīta gaiļiem. Bet pa dienu šī burve vārdā Māra, ganījusi savus lopus. Vienu reizi gadījies tā, ka nakts dzīru laikā uznācis negaiss, kas nospēris visus Māras lopus. Kopš tā laika Māra nevienam vairs nav rādījusies. Bija dzirdama tikai velēšana vai vērpšana no alas un, kas uzturējušies alas tuvumā pārāk ilgi, vairs neko nav dzirdējuši vai palikuši bez valodas. Teika ir par Māras kambariem Abavas senielejā.

Šie kambari atrodas pašā Kurzemes sirdī starp Sabili un Rendu. Pavisam tur ir iespējams apskatīt septiņas nišas jeb alas. Tās gravas sienās radušās dabiski – ūdenim to izskalojot. Mūsdienās alas ir sausas un to augstums ir no pusmetra līdz divarpus metriem, bet platums un dziļums ap metru.

Tieši ar šo vietu un tās parametriem saistās arī kāds kuriozs vietējās gides Ivetas Pieses stāsts par tūristiem no Francijas, kuri bija atbraukuši, viņuprāt, iekarot Lielo kanjonu kāds ir Amerikas Savienotajās valstīs. Variet vien iedomāties, kāds bija viņu pārsteigums atbraucot un ieraugot reālo situāciju.

“Bija atbraukuši tūristi no Francijas. Viņi bija izlasījuši, ka te ir grandiozi kanjoni un bija gatavi doties tajos ar visu aprīkojumu. Viņi baidījās, ka varētu ieiet dziļās, tumšās alās vai arī būs stāvs nogruvums. Bet kad viņi ieraudzīja kambarus – bija vīlušies, jo tie salīdzinoši kādi ir Eiropā vai citviet pasaulē bija nelieli.”

2005. gadā Abavas senielejas dabas parks piedzīvojis arī lielu vētru, kuras laika pamatīgi tika izpostīts mežs pie gravas, kur atrodas Māras kambari. Tāpēc vēl jo vairāk ir svarīgi izcelt Latvijas dabas vērtības, kas tiks apzinātas projektā "Dabas skaitīšanā", ko īsteno Dabas aizsardzības pārvalde, sabiedrības informēšanu nodrošinot ar Latvijas vides aizsardzības fonda un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas atbalstu. Tomēr nav ļaunuma bez labuma. Tagad daudzviet simtgadīgā priežu un lapkoku meža vietā ir vairākas jaunaudzes, ļaujot Māras kambaru gravā iespīdēt vairāk saules stariem. Vai tas pa prātam burvei Mārai nav zināms, taču saulmīļiem augiem un dzīvniekiem pavisam noteikti patīk.