Cēsis ir sena pilsēta, tās mūžs jau daudzu gadsimtu garš un jūlija beigās tām būs 811 gadu pastāvēšanas jubileja. Kāpēc šīs dienas raidījums tiešī par Cēsīsm? Šī diena Cēsīm īpaša ar to, ka tieši šajā datumā pirmo reizi kādos dokumentos minēti Cēsu pils nocietinājumi. Tālā vēsturē Livonijas ordeņa mestrs Valters fon Pletenbergs īpaši centās Cēsis izveidot par ordeņa galvaspilsētu, tādēļ viņa laikā notika ievērojami nocietinājuma izbūves darbi. Bet Cēsis, lūkojot no pagātnes un mūsdienu skatījuma, ir pilsēta, kur ļaušos savienot šos abus vārdus - kur vēsturiskais satiekas  ar mūsdienām, vijoties un līdzās pastāvot sen, ietverot gan senatnīgo noskaņu, ko izcili izdodas attīstīt ar mūsdienu idejām. Cēsis ir Latvijā nozīmīgs kultūras centrs. Tā ir mājvieta Vidzemes koncertzālei, kas ir viens no modernākajiem kultūras centriem Latvijā, jo vienā ēkā apvieno koncertzāli, kino un mūzikas vidusskolas telpas. Tāpat jāvērš uzmanība Cēsu Jaunajai pilij, tajā atrodas muzejs, bet blakus ēkā izvietots Izstāžu nams – reģionāla un starptautiska līmeņa pasākumu un izstāžu rīkošanai. Atmodas sākumā Cēsis ir pirmā vieta Latvijā, kur  pacēla Jaunās pils tornī Latvijas valsts karogu.

Ievērojams pasākums vasaras laikā ir Cēsu mākslas festivāls. Tāpat Cēsis zināmas ar Pils parku, arī Sv. Jāņa Baznīcu, kas ir viens no senākajiem viduslaiku arhitektūras pieminekļiem Latvijā.

Ir jāiegulda izdoma, darbs, jābūt lielam gribasspēkam, lai spētu veidot ko jaunu, interesantu un tā, lai saglabātu sentanīgumu. Jau vairākus gadus cēsinieks Renārs Sproģis ar uzņēmību un patriotismu sirdī bagātina pilsētu ar dažādiem projektiem, akcijām, lai vēsturiskajā vietā ieviestu ko jaunu, kas piesaistītu iedzīvotājus, liktu apzināties pilsētas vērtības un tās burvību. Sarunā viņš atzīst, ka Cēsis ir skaista vieta, kurā saglabājies pats senatnīgākais, ko nedrīkt aizmirst. Viņš stāsta, ka pats sākums nebijis viegls, jo bijušas akcijas, kuras apmeklēja vien 20 cilvēku, bet tas nelika apstāties, vien deva cerību aktīvi strādāt un pēc tam, gadu no gada viss rit uz priekšu un Cēsis varam kartē iezīmēt kā pilsētu ar lielo burtu.

“Nelika rokas nokārt, salikt klēpī, ka nekas neiet, tam droši vien bija arī kādi savi izskaidrojumi, tieši šim pasākumam, ka nebija vēl sava koncertzāle, nebija tādas lietas. Ik pa laikam kādas idejas dzimst un tās tiek realizētas. Un ja pēdējie 2-3 gadi ir ap 10 000 cilvēku, kas nāk un piedalās tas ir milzīgs skaits, es pat domāju, ne tikai Cēsu, pat Latvijas mērogā. Un ja cilvēkiem tas ir tik ļoti aktuāli, tas dod spēku, un Tu saproti, ka tas ceļš, tas ir pareizs. Es domāju, ka Cēsis pēdējos gadus astoņus mērķtiecīgi aug un attīstās. Es domāju, ka pilseta ir uz pareizā ceļa, lai piesaistītu cilvēkus, kuri grib potenciāli dzīvot šeit, latviskajā un skaistajā.”

Tāpat jāpiezīmē, ka jau trīs gadus pēc kārtas Renārs Sproģis ir organizējis Cēsu kauju rekonstrukcijas. Šīs rekonstrukcijas faktiski ir šovs ar iespēju robežās pietuvinātu režiju reālajiem notikumiem, un ir labs veids kā ieinteresēt cilvēkus, likt aizdomāties par Latviju un to, cik smagas ir bijušas mūsu valstiskās brīvības cīņas.

Cēsis piesaista uzmanību ar savu senatnīgumu un skaistajām dabas ainavām. Pilsētu ieskauj meži, gar Cēsīm plūst Gauja ar klinšainiem krastiem un netālu no pilsētas atrodas ezeriem bagāti līdzenumi. Noslēdzot stāstu, piedāvāju ieklausīties grupas “Vēja Runa” izpildītajā dziesmā “Cēsu parkā”!