Šīs dienas raidījuma uzmanībā pilsēta Ziemeļvidzemē, kura 11.jūnijā atzīmēs 434.jubileju. Tā ir Valka. Šī pilsēta ar nosaukumu Pedele pirmo reizi vēstures avotos minēta Rīgas parādu grāmatā 1286. gadā. Savukārt brīdis, kad Valka iegūst pilsētas statusu, ir1584.gads, kad Polijas karalis Stefans Batorijs piešķīra pilsētas tiesības, tā vēsta Latvijas Nacionālās Bibliotēkas pieejamie avoti, lai gan šur un tur, citos avotos min arī citu gadu skaitli, norāda arī dažādus datumus, bet arī Valkas pilsēta kā dzimšanas dienas datumu uzskata tieši 11.jūniju 1584.gadā. Interesants ir fakts, ka mūsdienās tikai retais min Valku vien, biežāk klāt Valkai piesauc Valgu, tādejādi abas pilsētas dēvējot par Dvīņu pilsētu vai par māsām. Sākotnēji tā bija viena pilsēta, bet 1920.gadā to ar abu valstu kopējo robežu sadalīja divās pilsētas - viena, kura atrodas Latvijā, bet otra Igaunijā. Un jāsaka tā, ka aizbraucot uz Valku, pie Igaunijas robežas, iespējams būt divās valstīs vienlaicīgi. Šādas - dvīņu pilsētas pasaulē ir vien retās vietās un niecīgā skaitā, kopā tādas ir 6 un prieks, to skaitā arī Valka un  Valga, tā teic Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis.

Abas pilsētas roku rokā un plecu pie pleca sadzīvo draudzīgi, un kopīga darbošanās ir ierasta jau no seniem laikiem, ieņemot svarīgu vietu Latvijas un Igaunijas vēsturē, īpaši  Latvijas neatkarības izcīnīšanā. Mūzika un dziedāšana Valkā un Valgā visas tās vēstures laikā vienmēr ir bijusi cieņā. 19. gadsimta vidū Jāņa Cimzes audzēkņi (gan latvieši, gan igauņi) dibināja korus un biedrības, kas bija pirmsākums 1869. gada igauņu un 1873. gada latviešu I Vispārējiem Dziedāšanas svētkiem.

Gaidot Valkas un Valgas dzimšanas dienu, kas būs jau nākamajā pirmdienā, Valkā notiek svinīga Ungārijas vēstniecības dāvinājuma - plāksnes atklāšana, pieminot un godinot Stefanu Batoriju, kurš 1584.gadā Valkai piešķīra pilsētas tiesības.

Lai Valkai un dvīņu pilsētai Valgai tikpat draudzīgs ceļš vienmēr, lai plecu pie pleca dzīvo ikdienu!