Pavasara iestāšanās atskaites punkts ir laiks, kad diena kļūst garāka par nakti, un lai arī tas notika jau pirms divām dienām, 18. martā, tomēr oficiāli astronomsiko pavasari sagaidām šodien pl.18.15 vakarā.

Kā sendienās, tā arī mūsdienās, viens no nozīmīgākajiem simboliem pavasara gaidīšanas laikā ir saule! Kādreiz latvietis neizmantoja ne kalendāru, ne pulksteni, bet laiku, kad mostas daba, noteica tieši pēc saules. Tā nāk no senatnes, no bronzas laikiem un ir dabas dievību galvenais tēls. Par to, kāpēc saule cilvēcei ir tik ļoti svarīga, kāpēc tā mums ir tik mīļa, tik nepieciešama, tik unikāla parādība, stāsta folkloras un mitoloģijas pētniece, literatūrzinātniece Janīna Kursīte.

Ilgu laiku domāja, ka saules mīti ir senākie pasaulē, un tas latviešiem deva arī tādu lepnumu, bet tad noskaidroja, ka mēness mīti ir senāki, bet abi ir ļoti seni jau no akmens laikmeta, un īpaši bronzas laikmeta saules kults ir ļoti svarīgs. Cik gadu tūkstoši pagājuši kopš bronzas laikmeta, un kāpēc saules kults ir tik svarīgs mūsu senčiem un mums pašiem? Saules mīlestība, ja tā var teikt, jo ne velti sauli uzrunā – mīļa saule, balta saule!? Tāpēc, ka pamanīja jau no seniem laikiem, ka saulē viss labāk attīstās – raža labāk ienākas, cilvēkiem seksualitāte arī pamostas – tas jau no seniem laikiem radīja vajadzību pēc saules pielūgsmes, ne velti viena no galvenajām dievietēm mums ir saule, arī viņas palīdzes saules meitas. Saule mūs uzturēja, uztur, un, ja mēs turēsimies pie saules, tad mēs būsim stipri, neskatoties ne uz ko. Svarīgākais ir priecāties, kad kuram iznāk tas brīdis, kad kurš ir brīvs un var atslēgties no dienas darbiem un pabūt kopā ar sauli.

Mēs, latvieši, varam lepoties, ka  esam pasaulē vieni no retajiem, kuru tautasdziesmās saulei ir īpaša, sava vieta un tā piesaukta ļoti bieži.

Līdzās vienai saulei, latviešu tautasdziesmās min arī divas saules, arī trejādu sauli, un  šis iedalījums nav veidojies tāpat vien, arī tas sevī slēpj kādu nozīmi.

Latvieši ir unikāli, tikai ēģiptieši var salīdzināties ar saules pielūgšanas intensitāti kā latviešiem. Kā Vaira Vīķe – Freiberga savos pētījumos par sauli saskaitījusi, ir pāri par 4000 tautasdziesmām, es vēl pieliktu vismaz 1000 dziesmas, kur saule nav saukta tieši, bet kā zelta zirnis, zelta rieksts, balta kaza, vai kā kanna, lode vai sakta, vainags vai paparde. Trīs – tas ir dinamisks cikls, Lielā dienā vai Ūsiņdienā saule ir pamodusies, kā diena kļūst vienāda garuma ar nakti, tā saule atgūst un uzņem savu spēku. Pirmā saule ir pagātne, pārdzīvotā ziema, kas saule bija viņā saulē, gandrīz neredzama. Otrā ir tagadne, kad saule atgūst spēku. Trešā ir nākotnes saule.

Un kā teica Janīna Kursīte, svarīgākais ir priecāties, atrast brīvu brīdi un pabūt dabā kopā ar sauli, sajust tās vareno spēku un reizē tik lielo mīļumu.