Rolanda vārda dienā stāsts par kādu īpašu Rolandu. Tas ir Rolands, kas ikdienā vēro rīdzinieku, jo īpaši Rīgas vadītāju gaitas galvaspilsētas Rātslaukumā. Rolanda statuju pazīst daudzi, bet ne visi zina, ka tās vēsture skatāma jau no vāciskās viduslaiku Rīgas. Tolaik daudzu vācu pilsētu galvenajos laukumos cēli stāvēja Rolands. Nav pilnībā pierādīts, bet vēstures pētnieki uzskata, ka Rolands bijis Kārļa Lielā bruņinieks, kas izcēlies ar īpašu drošsirdību un iekarotajās pilsētās ieviesis neatkarīgu tiesu darbību un godīgu tirgošanos.

Rīgas vēstures liecībās Rolanda statuja minēta 15. gadsimtā, kad kāds kokgriezējs vārdā Jakobs pēc Rīgas rātes pavēles izgatavojis Rolanda statuju.

Vairākus gadsimtus vēlāk Rolanda popularitāte nemazinājās. Kā liecina Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja materiāli, 1894. gadā Rīgā uzliesmojot holēras epidēmija un svarīgs kļuva jautājums par dzeramā ūdens apgādi pilsētā.

Pilsētas pārvalde ierīkoja jaunas artēziskās akas vairākās vietās un, protams, arī Rātslaukumā. Virs šīs akas nolēma uzstādīt Rolanda statuju un, kas interesanti, jau toreiz paši rīdzinieki ziedoja naudu skulptūras izgatavošanai. Toreiz uz akas uzstādīja vācu tēlnieka Augusta Folca veidoto skulptūru. Folcs bija Rīgas Arhitektu biedrības biedrs, vēlāk arī Rīgas mākslas skolas pedagogs. Rolanda statujas augstums kopā ar visu aku bija 6,3 m.

Vēlāk Rolands piedzīvoja raibus notikumus - Pirmā Pasaules kara laikā viņu aizsūtīja uz Krieviju, 1924. gadā ļāva atgriezties Rīgā un nostāties vecajā vietā. Otrajā Pasaules karā Rolands tikai ievainots padomju vara statuju nogāza un iznīcināja arī postamentu. Statuja bija krietni cietusi, vairākas detaļas arī pazuda un tāds apskādētais Rolands glābiņu atrada Pētera baznīcā. 1970. gadā igauņu tēlniece Marija Ehelaide to daļēji restaurēja un 1999. gada 9. decembrī, iesvētot Melngalvju namu un Rātslaukumu, uz jauna postamenta atkal nostājās Rolands. Ilgi gan vecā skulptūra tur nesabija, jo  nākamā gada pavasarī Rātslaukumā uzstādīja skulptūras kopiju, ko izgatavoja tēlnieks Edvīns Krūmiņš, bet vecais Rolands varēja atkal doties atpūtā Pētera baznīcā. Starp citu, zem Rolanda kājām atkal, kā sendienās, ir aka un tīrs dzeramais ūdens.