Ik  dienu kāds svin savu dzimšanas dienu. Un sestdien tā solās būt īpaša Rīgas Zooloģiskajam dārzam. Tam apritēs apaļi 105 gadi. Daudz vai maz,tas jāvērtē katram pašam – kas bruņurupucim liksies maz, tas zaķēnam vai kanārijpuniņam šķitīs vesela mūžība. Lai nu kā, bet zoodārza biogrāfija vismaz man šķiet raiba kā dzeņa vēders. Tāpēc to izklāstīt pāris minūtēs nav manos spēkos. Atļaušos vien ieskicēt pašu sākotni un to laiku sešdesmitajos gados, kad mana darba vieta atradās tieši  zoodārza teritorijā.

Tātad – Rīgas Zooloģiskais dārzs dzimis 1912. gadā. Bet jau 19. gadsimta beigās pilsētas tēvi sprieda, ka zoodārzs, ja tādu izveidotu, varētu kļūt par Rīgas greznumlietu. Un 1907. gada vasarā pilsētas valdes papīros parādījās sadaļa - Zooloģiskā dārza atvēršana Rīgā. Dārza veidotāji uzskatīja, ka jānodrošina vismaz 75 dzīvnieku sugu eksponēšana, galvenokārt apmeklētājiem rādot vietējos mērenās joslas zvērus un putnus, eksotiskiem svešzemju dzīvniekiem ierādot pieticīgāku vietu. Taču, kad atklāšanas dienā dārzu apstaigāja pilsētas domnieks E. Betihers, meža  inženieris E. Ostvadls un zoodārza biedrības priekšsēdis F. Bahs, tad jaunajā dārzā jau mita 88 sugu dzīvnieki, to skaitam gadu gaitā nemitīgi augot.

Zooloģiskā dārza plānu bija izveidojis Georgijs Kūfalts, ēkas projektējis arhitekts Hermanis Zeiberlihs. Sākumā dārzā strādāja 10 dzīvnieku sargi un 13 citi darbinieki, bet dārza pirmo valdi vadīja zoologs, virsskolotājs Kārlis Grēve.

Zoodārzs pieredzējis gan baltas gan nebaltas dienas, bet es tagad mēģināšu atsaukt atmiņā 60. gadus, kad ar zoodārzu biju saistīts ik dienas, jo vairākus gadus kā diktors  -tehniķis strādāju RKAP radiomezglā, kas atradās dārza ieejas vārtu mājiņas labajā pusē. Tad, cik atceros, modē nāca putnu dienas, kad zoodārzā notika putnu skate, zinātāji rādīja, kā veidot putnu būrīšus, ornitologi lasīja lekcijas un rādīja putnu gredzenošanu. Šī tradīcija, cik zinu, joprojām turpinās. Tajos laikos, īpaši bērnu vidū, populārs bija mazuļu laukums, kur vienā aplokā turēja gan lauvu, tīģeru, vilku, lūšu un citu plēsēju gan arī zālēdāju mazuļus. Liels notikums bija Pekinas zoodārza darbinieku viesošanās Rīgā, un drīz pēc tās tika saņemta brīnišķīga ķīniešu dāvana - kiangu pāris Nemo un Nedu. Jāpiebilst, ka 60 .gados Rīgas Zooloģiskais dārzs sugu un eksponātu skaita ziņā bija otrs lielākais Padomju savienībā, tūlīt aiz Maskavas Zoodārza, un tas faktiski bija lielo kaķu ziedu laiks. 10 gados zoodārzā piedzima aptuveni 50 lauvēni un 20 tīģerēni. Un viņu vidū bija arī Bengālijas tīģeris Akbars Puršs, kuru līdz pat 10 mēnešu vecumam mākslīgi baroja un izaudzēja Olga Buceniece. Puršs izrādījās ļoti draudzīgs, un vakarpusē šad tad brīvi pastaigājās pa dārzu. Kā man reiz stāstīja kolēģis, radiomezgla vadītājs Visvaldis Grūbe, tad kādu vakaru, kad viņš  vienatnē vilcis radio vadus gar dārza žogu, pie viņa nemanot pienācis Puršs un uzlicis ķepu uz viņa pleca - labi, ka Olga viņus jau iepriekš bija iepazīstinājusi…Vēlākajos gados Puršā bija ieskatījusies slavenā dresētāja Margarita Nazarova, un tīģeris ātri kļuva populārs, uzstājoties gan cirkā gan piedaloties kino filmās –Tīģeru dresētāja un –Svīraino reiss. Puršs nodzīvoja 11 gadus un uz citiem laukiem devās 1963.gadā…

Atceros, ka tajos laikos bieži mainījās direktori, bet par zoodārza dvēseli uzskatīja biologu A.Vīksni, kurš bija sapulcinājis erudītu darbinieku komandu, izveidojis optimālu darba organizācijas sistēmu, nodrošinot zoodārza normālu darbību vairāku gadu desmitu garumā. Vēl tagad man mājās glabājas 1957. gadā, tātad, pirms 60 gadiem izdotais ceļvedis – Rīgas Zooloģiskais dārzs - ar daudzām fotogrāfijām un aprakstiem par to. Ielūkojoties šajās nodzeltējušajās lappusēs, var secināt, cik pēdējos gadu desmitos audzis un pilnveidojies mūsu pilsētas greznums. Tā patiešām ir mūsu galvaspilsētas lieliska rota un neatņemama sastāvdaļa. Var, protams, saprast zoodārza darbiniekus, kuri sūrojas gan par klimatiskajiem apstākļiem, kuru dēļ sarucis apmeklētāju skaits, gan par joprojām pieticīgajiem līdzekļiem, gan to, ka slēgta papagaiļu ekspozīcija un nav izbūvēta tik nepieciešamā mantu novietne u.t.t., bet, es domāju, ka ikviens var būt lepns, ka mums ir šāds tradīcijām bagāts zoodārzs, neapšaubāmi, viens no skaistākajiem Eiropā.

Un visbeidzot jāpiemin, ka pirms turpat gadsimta ceturkšņa  Kalvenē tika nodibināta Rīgas Zooloģiskā dārza ārpilsētas bāze "Cīruļ", kur tolaik izmitināja savairoto kiangu ganāmpulku. Šo bāzi gadā apmeklē vairāki desmiti tūkstoši cilvēku, un savulaik kādā prestižā aptaujā tā atzīta par  ģimenei draudzīgāko atpūtas vietu Kurzemē.

Tātad, Zooloģiskajam dārzam - daudz laimes dzimšanas dienā!