Šīs ir stāstu raksts par kultūras notikumu, ar kura starpniecību Rīga un Latvija mēģina atzīmēt savu vietu pasaules kultūras kartē klasiskās mūzikas jomā.

Teātros dzīvi bieži vien rēķina sezonās, proti – no rudens līdz pavasarim. Tik ilgi ir aktīvais izrāžu rādīšanas posms, tad vasaras brīvdienas, tad – jauna sezona ar jaunām izrādēm. Nebūt ne visas iepriekšējās sezonas izrādes var redzēt arī nākamajā gadā – gan apmeklētāju pieprasījuma, gan mākslinieku noslogojuma, gan daudzu dažādu citu iemeslu dēļ.

Vēl vairāk, nekā uz teātri, sezonas modelis attiecas uz operu. Iepriekšējo gadu iestudējumi, ja vien ne viesizrādēs, publikas pieprasījums, vai kādas citādi izcilas īpašības, parasti ir ir apmeklējami ne vairāk kā vienu vai dažas sezonas.

Lai popularizētu opermūziku, dotu iespēju izrādēm dzīvot uz skatuves ilgāk un parādītu tās pēc iespējas lielākam skatītāju lokam, pasaulē notiek dažādi opermūzikas svētki un festivāli. Tuvākais piemērs – Siguldas opermūzikas svētki, kas šogad, jūlija beigās, notiks jau 26 reizi.

Operas svētkos, gan izrāda, gan iestudē operas, tomēr bieži vien svētku lielākais notikums ir dažādu uzaicināto mākslinieku koncerti, operu fragmentu - āriju atskaņojumi.

Opernami, tādi kā Latvijas Nacionālā opera un balets,  bieži iet citu ceļu - tur sezonas noslēgumā, pavasarī, reizēm vasaras sākumā, notiek festivāli – operas izrāžu virkne. Salīdzinoši intensīvi, īsā laika periodā tiek parādītas visas vai lielāko daļa no sezonā iestudētajām operām.

Šādi svētki ir arī Latvijas nacionālajai operai. To nosaukums – Rīgas opermūzikas festivāls, un tas ik gadus notiek pavasara beigās un vasaras sākumā.

Rīgas opermūzikas festivālā var satikt sezonas labākās izrādēs, ar to notiek ārzemju operas cienītāju piesaistīšana, tā ir sava veida atskaite par gada laikā padarīto. Reizēm notiek slavenu viesu uzaicināšana un citur iestudētu operu rādīšana Latvijas auditorijai, reizēm dažādu operas tēmu izspēlēšana, arī padziļināta pievēršanās kādu komponistu, piemēram, Džuzepes Verdi vai Džakomo Pučīni darbiem.

Festivāla divdesmitā reize bija pagājušajā gadā un tad, ar sezonas jauniestudējumiem – Šarla Guno “Faustu”, Pētera Čaikovska “Jevgeņiju Oņeginu”, Žorža Bizē “Karmenu” un Riharda Vāgnera “Tanheizeru” tika svinēta romantiskā opera.

Arī Rīgas Operas festivāls jau notiek šobrīd. Atzīmējot Latvijas simtgadi, viena festivāla nedēļa tika veltīta latviešu mūsdienu operai. Festivāla otrajā nedēļā, kas rit šobrīd, notiks visu sezonas jauniestudējumu izrādes – tās ir Stravinska, Donicetti un Pučini operas, bet festivāls un arī visa 2017./2018. gada sezona izskanēs ar greznu noslēguma koncertu.

Latvijas Nacionālās Operas un baleta valdes priekšsēdētājs Zigmars Liepiņš saka, ka opera valstij ir kā “broša [dāmai] pie kleitas” – tai nevajadzētu būt nedz salauztai, nedz noputējušai, bet, vēlams, ar kādu dārgakmeni. To arī savas valsts operai vēlot noslēdzu šo stāstu rakstu ar kori no Ērika Ešenvalda operas „Iemūrētie”.