Rainis, īstajā vārdā Jānis Pliekšāns, dzimis 1865. gada 11. septembrī Ilūkstes apriņķa Dunavas pagasta "Varslavānos". Viņa tēvs nomāja un apsaimniekoja vairākas pusmuižas, tādēļ ģimene bieži mainīja dzīvesvietu, un Jāņa bērnība un pusaudža gadi pagāja dažādās vietās. Tiem laikiem ģimene bija pietiekami turīga, lai viņu nodrošinātu ar labu izglītību. Rainis pabeidza Pēterburgas universitātes Juridisko fakultāti, pēc tam strādājis Viļņas apgabaltiesā, bet vēlāk par advokāta palīgu Jelgavā. No 1891. līdz 1895. gadam bija Jaunās strāvas laikraksta "Dienas Lapa" redaktors. 1894. gadā notika liktenīgā tikšanās ar Elzu Valteri – jeb dzejnieci Aspaziju, kas jau tolaik bija populāra dramaturģe. 1905. gada decembrī Rainis un Aspazija emigrēja uz Šveici un dzīvoja Lugāno pilsētā pie Lugāno ezera. Latvijā viņi atgriezās 1920. gada aprīlī, dažas dienas pirms Satversmes sapulces vēlēšanām. Viņus sagaidīja ļaužu pilnas ielas, sveicēju tūkstoši. Satversmes sapulces vēlēšanās ievēlēja gan Raini, gan Aspaziju.  Latvijas valsts 10 gadu jubilejai veltītu rakstu Rainis beidza ar pravietisku brīdinājumu: "Latvieši, sargājiet demokrātisko valsts iekārtu, jo līdz ar to bojā ies neatkarīgā nacionālā valsts!"

Raiņa literārais mantojums ir tik plašs, ka viņa darbus vienā lapaspusē nav iespējams uzskaitīt: drāma "Uguns un nakts", poēma "Daugava", lugas "Zelta zirgs" , "Indulis un Ārija", kā arī "Pūt, vējiņi!" – tie ir tikai daži no viņa populārākajiem darbiem. Daudzi no tiem ir izpelnījušies vietu arī Latvijas Kultūras kanonā. Savukārt par filozofiski dziļāko lugu tiek uzskatīta Raiņa traģēdija "Jāzeps un viņa brāļi".

Mūsdienās par dzejnieka piemiņu rūpējas „Dzejas dienas”. Tās pirmo reizi tika rīkotas 1965. gada 11. septembrī Komunāru parkā (pašreizējā Esplanādē), tādējādi atzīmējot latviešu dzejnieka Raiņa 100. dzimšanas dienu, un kopš tā laika kļuvušas par tradīciju, kas tiek īstenota katru gadu. Šajā vietā atrodas arī Rainim veltītais piemineklis. Idejas autors bija Kārlis Zemdega ar metu "Kalnā kāpējs". Lai gan piemineklī ir attēlots, ka Rainis sēž, tam ir dziļāka filozofiskāka jēga. Tas simbolizē grūtības ceļā uz garīgu bagātināšanos, kas bieži ejama vienam pašam, daudz laika pavadot arī vientulībā. Dzejas dienas ir viens pasākumiem, kur radošie mākslinieki var izpausties, kā arī interesentiem tikties ar viņiem ne tikai Rīgā, bet gan visā Latvijā dzejas dienu pasākumos.