Septembris ir dzejas dienu mēnesis, nevar nepiesaukt arī Raini, kura simtgades svinību laikā dzejas dienas tika aizsāktas, arī Jurjānu Andreju, kurš ir septembra jubilārs, un šos notikumus, šīs personības saista „Pūt vējiņi”, Raiņa veikums ir luga, bet Jurjānu Andreju zinām kā tautasdziesmas apdares veidotāju, „Pūt, vējiņi” šīs dienas Stāstu Rakstu raidījuma centrā.

„Pūt vējiņi” patiesībā ir sena lībiešu kāzu dziesma, kas folklorizējusies un tiek uzskatīta par latviešu tautasdziesmu, bet pirmsākumos šī dziesma bija tieši lībiešu valodā.

Izcilā latviešu mūzikas darbinieka Jurjānu Andreja radošo nopelnu klāstā izceļama arī šī, viņa paša folkloras vākumos laimīgi atrastās Daugavas laivinieku dziesmas “Pūt, vējiņi” apdares partitūra. Starp Jurjānu Andreja radošajā mūžā apstrādātajām un publicētajām 94 tautasdziesmām “Pūt, vējiņi” patiešām izrādās komponista apstrādātā pirmā melodija, kas publicēta krājuma “Latviešu tautas dziesmas jauktam korim ar klavierpavadījumu” pirmajā burtnīcā, Rīgā 1884. gadā. Tiesa gan – ne a capella variantā. Tas, Jurjānu Andreja pārstrādāts, Latvijas koristu vidū kļūst populārs tikai Piekto Vispārējo Dziesmu svētku laikā – 1910. gada 20. jūnijā, kad apvienotais jauktais kopkoris paša komponista virsvadībā sniedz šīs liriski romantiskās folkloras pērles pirmatskaņojumu.

Tautai dziedātājai svētku repertuārā iekļautā nelielā partitūra bija šedevrāla jaundarba atradums, jo ar to aizsākās “Pūt, vējiņi” nemirstība visos tālākajos kordziedātāju un dziesmu mīļotāju sarīkojumos – gan Vispārējos Dziesmu svētkos un simtos dziesmu dienu) gan Latvijā, gan pēc Otrā pasaules kara arī Amerikas, Austrālijas un Eiropas latviešu kopkoru koncertos. Tāpat kā pēckara okupētajā Latvijā, arī ārzemēs šis tautas svētkos atskaņotais kanons daudzviet un daudzkārt klausītājiem un dziedātājiem bijis it kā Latvijas Valsts himnas simbols. Un kā tāds tas īpaši nozīmīgu lomu veicis latvju tautas trešās nacionālās atmodas un 20. gadsimta dziesmotās revolūcijas laikmetā, no 1948. gada kopkoru sarīkojumiem līdz pat mūsdienām skanējis it visu tautisko sarīkojumu svinīgajos noslēgumos, to patriotiskajās izskaņās.

Jurjānu Andreja apdare šai melodijai dzīvo vēl šodien un ir padarījusi šo dziesmu par ļoti populāru, zināmu un mīlētu latviešu tautasdziesmu.

Raiņa veikums ir luga „Pūt, vējiņi”, izmantojot folkloras un vēstures vielu, Rainis rakstīja par pašām aktuālākajām tautas dzīves un izdzīvošanas problēmām, izņēmums nebija arī šī luga. Teātra zinātnieks Viktors Hausmanis par „Pūt, vējiņiem!" raksta: "Tas ir viens no skaistākajiem stāstiem par mīlestību pasaules literatūrā, līdz leģendai pacelts un psiholoģiski absolūti precīzs. Rainis smalki izseko, kā dzimst un veidojas jūtas."

"Pūt, vējiņi" laika gaitā kļuvusi par vienu no visvairāk iestudētajām Raiņa lugām, un to iestudējuši daudzi latviešu. Pēc lugas motīviem Gunārs Piesis uzņēmu filmu ar Esmeraldu Ermali un Ģirtu Jakovļevu galvenajās lomās. Par pēdējo plašu rezonansi izraisījušo šīs lugas iestudējumu Nacionālajā teātrī (2007) režisore Gaļina Poļiščuka tika nominēta Baltijas asamblejas balvai.

Šīs dienas stāsta noslēgumā, protams, nekas cits, kā dziesma „Pūt, vējiņi”. Un tā kā tās saknes rodamas tieši lībiešu valodā, tad šobrīd klausāmies šīs tautas valodā, dziesmā „”Pūt vējiņi”