Ko Jūs domājat, izdzirdot vārdu „Ikars”? Es piedāvāju vismaz trīs atbilžu variantus – tā kāds atcerēsies skolā mācīto sengrieķu teiku par puisi, kurš ar pašdarinātiem spārniem no spalvām un vaska pielidoja pārāk tuvu Saulei, vasks izkusa un puisis gāja bojā.

Vēl kāds atcerēsies, ka viņa paziņu lokā ir kāds Ikars – kā nekā šis vārds mūsu kalendārā ir rodams jau vairāk nekā piecdesmit gadu, bet vēl kāds atcerēsies tā dēvēto Priekules Ikaru, kam par godu Dailes teātrī tika uzvesta luga ar tādu pašu nosaukumu – un par Priekules Ikaru šai reizē arī pastāstīšu.

Patiesībā šo vīru nemaz nesauca par Ikaru, pretrunīgie avoti viņu dēvē gan par Edas Varacepļa kalēju, gan par Johansonu jeb Jāņa dēlu Zviedri, tomēr vienā gan visi ir vienisprātis – Priekules muižas kalējs ir bijis pirmais Latvijā, kam izdevies īstenot cilvēces mūžseno sapni par lidošanu.

Pats lidojums esot noticis 1670. gada 21. oktobrī, tātad rīt apritēs tā 347 gadskārta, un, kā vēsta avoti, pārdrošnieks esot uzkāpis Priekules baznīcas tornī un nolidojis divas verstis, pēc kā piezemējies un lauzis kāju. Lai gan lidotāja pusē esot nostājies Priekules muižas īpašnieks barons Korfs, vairums Priekules Ikara laikabiedru gan uzskatījuši, ka šāds lidojums nav iespējams bez paša nelabā palīdzības un pārdrošnieks ticis tiesāts Grobiņā un sadedzināts uz sārta.

Kopš tā laika lidošana kurzemniekiem, šķiet, ir asinīs, jo arī mūsu valstī pirmais cilvēka lidojums ar gaisa balonu notika Kurzemē, tāpat jāpiemin arī liepājnieks Herberts Cukurs, kurš ar pašbūvētu lidmašīnu pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados aizlidoja uz Gambiju.

Bet, atgriežoties pie Priekules Ikara, jāteic, ka viņa lidojums nav aizmirsts – viņa tēls ir redzams Priekules ģerbonī, bet viņa iespējamais dzīvesstāsts ir izspēlēts Dailes teātra izrādē „Priekules Ikars” – un šobrīd, atceroties šo vēsturisko lidojumu, Latvijas Radio 2 skan Ulda Marhilēviča komponētā dziesma ar Māras Zālītes vārdiem „Spārni kā vējš”!