Mirdzoša saule, pludmales smiltis, vingri puiši, skaistas meitenes un bumba virs tīkla - tas ir pludmales volejbols. Sporta veids, kas popularitātes skalā un pievilcības reitingā vasarā spēj konkurēt pat ar futbolu.

Par tā izcelsmi stāsti ir dažādi. Viens no tiem vēsta, ka volejbols pludmalā spēlēts jau 1915. gadā Havaju salās, un pēc  gadiem pieciem kā patstāvīgs sporta veids tas parādījies Santa Monikas piekrastes smiltīs. Spēlēts gan pēc klasiskā volejbola noteikumiem - katrā komandā 6 spēlētāji. 1927. gadā tas esot stūrējis pāri Atlantijas okeānam, un  ātri kļuvis iecienīts nūdistu pludmalēs Parīzes pievārtē. Tālāk pludmales volejbola ceļi veduši uz Bulgāriju, Čehoslovākiju un citām Eiropas valstīm. Latvijā tas ienācis 90. gadu sākumā, kad spēlētāju un treneru lomās bijuši tādi vīri kā Genādijs Samailovs, Andris Šmēdiņš, Aivars Birzulis un citi šī sporta veida pionieri Dzintarjūras krastos.

Par olimpisko sporta veidu pludmales volejbols kļuva 1996. gadā Atlantā, bet man pa īstam to izdevās ieraudzīt Pekinā 2008. gadā. Pirmkārt, jau pārsteidza pārpildītās tribīnes, fanu fantastiskā sajūsma un līdzi jušana pasaules labākajiem pāriem, un, protams, iepriecināja arī tas, ka Aleksandrs Samoilovs pārī ar Mārtiņu Pļaviņu bija kļuvuši par pirmajiem Latvijas volejbolistiem, kas kvalificējušies Olimpiskajām spēlēm. Debija turnīra jaunākajam pārim  izdevās lieliska - jau pirmajā mačā tika pieveikti pasaules ranga līderi amerikāņi Tods Rodžers un Fils Dalhauzers, kuri vēlāk kļuva par olimpiskajiem čempioniem. Mūsu puišu devītā vieta tolaik bija izcils sasniegums!

Jāpiebilst, ka par olimpisko ceļazīmi līdz pēdējam brīdim cīnījās arī labākais dāmu duets - Inguna Minuse un Inese Jursone, bet pietrūka vienas labas gremdes tiesas, un olimpiskajā reitingā viņas palika trešās aiz svītras.

Lielus priekus ikvienam no mums  sagādāja Londonas olimpiskās spēles 2012. gadā. Pludmales volejbolā no Māriņa Pļaviņa un Jāņa Šmēdiņa, kas bija izlikti ar 17. numuru, medaļas neviens negaidīja. Viņi paši arī ne. Bet Mārtiņš ar savām  turku spēles iemaņām un Jānis ar pamatīgu klasiskā volejbola pieredzi pierādīja, ka ir vieni no labākajiem pludmales volejbolistiem pasaulē - bronzas godalga! Turklāt Mārtiņu Pļaviņu atzina par olimpiskā turnīra labāko aizsardzības spēlētāju.

Protams, mūsu volejbolistu sūri grūti izcīnītās vietas pasaule elitē iepriecina, bet ne mazāks gandarījums ir tas, ka ar pludmales volejbolu nodarbojas aizvien vairāk zēnu un meiteņu visās Latvijas malās, kas garantē panākumus gan tuvākā, gan tālākā nākotnē. To apliecināja arī nupat notikušais Eiropas volejbola konfederācijas rīkotais kontinenta U -22 čempionāts Majoru pludmalē. Te lielākās cerības saistījās ar Kristapu Šmitu un Mihailu Samoilovu, kuri pērn izcīnīja bronzas medaļas pasaules U -21 čempionātā, un meitenēm - Anastasiju Kravčenoku un Tīnu Graudiņu, kuras pirms 2 gadiem kļuva par Eiropas U-22 čempionēm.

Iepriecina arī tas, ka augsta līmeņa turnīri Jūrmalā notiek ik gadus. Tā pērn šeit risinājās Eiropas meistarsacīkstes pieaugušajiem, kur par vicečempioniem kļuva mūsu lielmeistari Aleksandrs Samoilovs un  Jānis Šmēdiņš.

Bet - Latvijas tropiskā vasara turpinās un pludmales volejbols tāpat,jācer, panākumiem neizpaliekot arī turpmāk.