Lejasdaugavas senlejā, Daugavas labajā krastā pie Aiviekstes ietekas atrodas vieta, kura senatnē tika saukta par Stukmaņiem, jo kopš 13. gadsimta Rīgas arhibīskapija izlēņoja Lokstenes ciema un muižas zemi Johanam Lokstenam un viņa adoptētajam dēlam Ārendam Stokmanim. Tieši no muižas adoptētā dēla cēlies vietas sākotnējais nosaukums Stukmaņi. Bet mūsdienās šo vietu pazīstam kā Pļaviņas.

Tās nosaukums, savukārt cēlies no kāda nejauša zemnieka mājām, kad 18. gadsimta beigās, paralēli muižas dzīvei, blakus sāka veidoties apdzīvota vieta. Kaut arī Pirmā pasaules kara laikā Stukmaņu muižas apkaime un ražotne tika pamatīgi izpostīta, Pļaviņas turpināja attīstīties līdz 1922. gadā ieguva miesta tiesības, bet piecus gadus vēlāk - 1927. gadā - tā ieguva pilsētas tiesības. Tajā laikā Pļaviņām klāt pievienoja arī tuvumā esošos Gostiņus, bet pēc iedzīvotāju sūdzībām, tie tika atdalīti. Tiesa gan, uz neilgu laiku, līdz atkal pievienoti atpakaļ Pļaviņām.

Daudziem šī vieta noteikti asociējas arī ar Pļaviņu HES jeb hidroelektrostaciju, kas ir lielākā Baltijā un pat otra lielākā Eiropas Savienībā.

Tāpat Pļaviņās kādu laiku dzīvojis izcilais latviešu rakstnieks, gleznotājs, grāmatu ilustrāciju meistars un vispār augstu novērtēts mākslas kritiķis - Jānis Jaunsudrabiņš. Uz Pļaviņām viņš pārcēlās 1913. gadā, bet pastāvīgi uzturējās vien no 1918. gada līdz 1935. gadam. Starplaikā starp 1913. un 1918. gadu viņš bija spiests doties bēgļu gaitās, bet 1944. gadā devās trimdā uz Vāciju.

Citējot Jaunsudrabiņu:

„Kas Pļaviņas paceļ pāri daudzām citām pilsētām, ir skaistā kalnainā apkārtne un jo sevišķi Daugava ar viņas krācēm un klinšu rakstiem. Nekur citur nav tādas varenības ne ūdens plūdumā, ne krastu veidojumā. Daugavas krastos lielā vairumā zied tik krāšņas un dižciltīgas puķes kā anemones, vijolītes un maija zvaniņi. Daugava ir diža un dziļi nopietna upe.”

Tādus, lūk skaistus vārdus veltījis rakstnieks. Bet ne mazāk skaisti par mūsu likteņupi dziedājis Andrejs Lihtentenbergs kopā ar Latvijas Radio bigbendu 1974. gadā, izpildot Ulda Lapsiņa dziesmu „Daugava”, ko piedāvājam Jums noklausīties arī turpinājumā.