Ja par šī pavasara notikumu karuseli, tad neiztikt bez diviem sinonīmiem, proti, „Dinamo” un „Triānas parks”. Ierasti uzputoto emociju straume hokejistus nesa pretī KHL pleiofam, māksliniekus droši bīdīja uz Eirovīzijas finālu Kijevā. Un visas ilūzijas sasprāga kā ziepju burbulis… Bet dzīve jau ar to nebeidzās – Latvijas izlase Ķelnē tika pasaules desmitniekā, savukārt Eirovīzijas dziesmu konkurss joprojām glabā spožas, nedzēšamas atmiņas. Un, kāda sagadīšanās, 25. maijam te ir īpaša loma! Bet visu pēc kārtas.

Pirmais Eirovīzijas konkurss notika 1956. gadā Lugāno, Šveicē, un tas joprojām ir viens no skatītākajiem mūzikas sarīkojumiem pasaulē, kuram seko daudzi miljoni cilvēku ne tikvien Eiropā, bet arī ASV, Austrālijā, Ķīnā un citās valstīs. Tas atklājis ļoti daudz jaunu zvaigžņu, tostarp arī ABBA, kas ar dziesmu Waterloo uzvarēja 1974. gadā, kā arī Eirovīzijas 50 gadu jubilejas koncertā 2005. gadā.

Latvija Eirovīzijā piedalās kopš 2000. gada, kad Prāta Vētra savas radošās darbības 11. gadā izcīnīja 3. vietu. Pēc pieciem gadiem Kijevā mūsu duets Valters un Kaža (Valters Frīdenbergs un Kārlis Būmeisters) ieguva augsto 5. vietu. Vēl pēc 10 gadiem Vīnē Aminata Savadogo, kas pērn saņēma Mūzikas ierakstu gada balvu „Zelta mikrofons”, ierindojās 6. vietā ar dziesmu Love Injected.

Pirms 15 gadiem – 2002. gada 25. maijā 47. Eirovīzijas dziesmu konkursa fināls notika Tallinā, un tajā uzvarētājas gods tika Marijai Naumovai ar dziesmu I Wanna. Interesanti, ka tas izrādījās Marijas trešais mēģinājums startēt Eirovīzijas konkursā. Pirmo reizi 2000. gadā viņa piedalījās Latvijas nacionālajā konkursa atlasē ar dziesmu For You, My Friends. Pēc gada Marija mēģināja vēlreiz ar dziesmu Hey Boy, Fallow Me, ieņemot otro vietu aiz uzvarētāja Arņa Medņa. Un tad sekoja uzvara gan atlasē, gan arī Eirovīzijas finālkoncertā Tallinā. Par godu šim spožajam panākumam 2004. gada maijā Eirovīzjas finālkoncerts notika Latvijā un šo pasākumu kopā ar Mariju vadīja Renārs Kaupers. Marija Naumova 2002. gadā atzīta par Eiropas gada cilvēku Latvijā un viņa tikusi iecelta arī par UNICEF Labās gribas sūtni.

Bērnībā, pateicoties mātei, kas bija aktrise, Marija bijusi saistīta ar teātri, pirmo lomu nospēlējot 10 gadu vecumā. Apmeklēja arī dziedāšanas nodarbības, piedalījās vairākos jauno izpildītāju konkursos, līdz 1997. gada vasarā, Jūrmalā notika liktenīgā sastapšanās ar Maestro Raimondu Paulu, radošai sadarbībai turpinoties arī vēlāk. Jau pēc gada nāca klajā Marijas pirmais solo albums krievu valodā ar Raimonda Paula dziesmām.

Tagad viss turpinās. Dziesmas, albumi, koncerti…. Bet pēc gada atkal kārtējā Eirovīzija Portugālē. Ir laiks aizmirst neveiksmes, uzputotās emocijas un ziepju burbuļus. Kas zina, iespējams arī papauzēt, kā to rosina Maestro, bet varbūt, atceroties labo, turpināt ticēt savai zvaigznei un atcerēties, ka mēs taču varam! Un kāpēc ne Portugālē?!