„Kluss, bet precīzs un ietilpīgs vārds ir stiprāks par dārdošu, skaļu novalkātu. Ass čukstusvārds spēj sagrauzt akmeni un pateikt baltu patiesību taisni acīs…Teksts ir šī pasaule. Vārds esi Tu un vārds esmu es. Vārds esam mēs”, šāds citāts par latviešu valodu, kura autors ir Jānis Peters. Un ar šādiem vārdiem sāku šo stāstu, jo šīs dienas raidījuma temats cieši saistīts ar mūsu valodu, gan pieminot šajā dienā dzimušo latviešu valodnieku Jāni Endzelīnu, gan runājot par starptautisko valodas dienu, ko visā pasaulē atzīmēja vakar, 21. februarī.

Starptautiskās dzimtās valodas dienas mērķis ir pievērst sabiedrības uzmanību dzimtās valodas vērtībai un skaistumam.

Pasaules iedzīvotāji runā vairāk nekā 6700 dažādās valodās. Ap piecpadsmit valodās no tām runā puse cilvēces. Otra puse pasaules iedzīvotāju runā visās pārējās valodās. Tikai aptuveni 200 valodu, tajā skaitā arī latviešu valodas, runātāju skaits pārsniedz vienu miljonu. Tātad no pasaules valodu tūkstošiem latviešu valoda ir to nedaudzo izredzēto starpā, kas reāli spētu saglabāties tālā nākotnē.

Spilgti izceļama un daudzināma personība latviešu valodas attīstībā un darbībā ir Jānis Endzelīns. Viņš bija valodnieks, latviešu zinātniskās valodniecības un baltoloģijas pamatlicējs un izveidotājs. Speciālistu vidū Jāņa Endzelīna vārds ir pazīstams visā pasaulē, jo tik daudz rakstu, publicētu grāmatu, tādas popularitātes savā tautā un pasaulē kā Jānim Endzelīnam nav nevienam citam latviešu valodniekam. Viņa veikums visa mūža garumā bijis ievērojams un ļoti plašs - viņš aizrāvās ar dažādu valodu apguvi, dažādu zinātnisku darbu un rakstu izdošanu, sarakstīja un izdeva grāmatas par latviešu valodu, tās pētniecību. Viņš rūpīgi sekojis latviešu valodas bagātību apzināšanai, vākšanai un nodošanai tautas rokās, pētījis arī citas baltu valodas, tāpat daudz darījis latviešu terminoloģijas izveidē un viņš ir arī mūsu ortogrāfijas pamatu izveidotājs

J. Endzelīna darbi par latviešu un citām baltu valodām ir starptautiskas nozīmes pētījumi par baltu valodu vēsturi un šās valodu grupas radnieciskiem sakariem ar pārējām indoeiropiešu, it īpaši ar slāvu valodām. Bez J. Endzelīna darbiem neiztiek neviens baltists, slāvists un pat indoeiropeists. 

Kā katra valoda, arī latviešu valoda ir īpaša. Un lai arī šķiet, ka laikam ritot un valodai attīstoties, mēs zaudējam daļu no senāka laika vārdiem vai piemirstam valodu lietojumu un pieņemam tikai ko jaunu, tā nav. Kā stāsta pedagoģe un Latviešu valodas aģentūras lingviste Dite Liepa, tad mūsu valoda ir bagāta arī ar senvārdiem un šo vārdu lietojums laiku pa laikam atgriežas mūsu ikdienā.

Dite Liepa:

Valodas attīstība gluži tāpat kā jebkura cita procesa attīstība ir neizbēgams process. Būvēt ko jaunu nevar noliedzot veco, tā kā daži labi vārdi nāk un atgriežas tajā leksiskajā apritē un tie vecie vārdi, par kuriem varbūt kādreiz šausminājās tīri no tāda tīrības viedokļa, mūsdienās mēs tāpat redzam gan „Mārtiņa beķereju”, gan „Gustava beķereju, un, piemēram, kaut vai par šo vienu vārdu, kas ir ģermānisms, nav nevienam nekādu iebildumu. Vārdi ik pa laikam atgriežas un īpaši mēs to redzējām 90.gados, kad Latvija atguva valstisko neatkarību, kad pilnīgi dabiski apritē atgriezās visi tie jēdzieni, nosaukumu, ne tikai, piemēram, konkrēti īpašvārdi atgriezās, bet arī lietu nosaukumi, jēdzieni, ieskaitot ar „latiem”, „santīmiem”, „pagastu” utm., tā kā ir vērts ik pa laikam vārdus nolikt, kā mēs sakām, tādā atpūtā, lai pēc kāda laika tos paņemtu, vai kā tiešās reālijas vai kā dažādus simboliskus apzīmējumus, vai vienkārši kā kultūrvides pierādījumus, kā es minēju – par beķereju - tā kādreiz teica. Katrā valodā ir pievilkšanās spēks. Latviešu valoda ir īpaša, un bieži vien, tas, ko saka ārzemnieki vai tie cilvēki, kas latviešu valodu apgūst, kuriem tā nav dzimtā valoda, ka esot šis īpašais skanējums, ka latviešu valoda esot ļoti sievišķīga, no prakstiskā viedokļa – sieviešu, vīriešu dzimte. Ļoti bagātīga locījumu sistēma, vienskaitlis, daudzskaitlis, laiku formas bagātības. Ir ko atrast un ar ko lepoties.

Gadsimtu gaitā latviešu valoda kļuvusi par bagātu, koptu valodu, kas spēj atspoguļot visdažādākās sabiedrības dzīves jomas. Daudzināsim, kopsim un leposimies ar savu valodu!