Stāsts būs par izcilo pedagogu, valodnieku, sabiedrisko darbinieku un publicistu  Ati Kronvaldu, kuram 15. aprīlī atzīmēsim 181. dzimšanas dienu. Kronvalda daudzpusīgās personības pienesums latviešu valodas izkopšanā, bagātināšanā  un attīstībā, kā arī kultūras procesu virzībā un  tautas pašapziņas celšanā ir nenovērtējams.

Kronvalds ir teicis: “Man nav svētākas valodas par latviešu valodu; man nav mīļākas tautas par latviešu tautu; nekas man tik dziļi nerūp kā viņas atzelšana un uzplaukšana.”

Valodnieks pasaulē nāca 1837. gada 15. aprīlī Liepājas apriņķa Krotes pagasta “Lejasmiķos” drēbnieka ģimenē. Mācījās Mazlāņu pagastskolā, Špringera privātskolā Durbē, tad Liepājas augstākajā apriņķa skolā. 1858. gadā ieguva privātskolotāja tiesības un sāka strādāt par mājskolotāju. Vēlāk izglītību turpināja Tērbatas universitātē, strādāja par vācu valodas skolotāju Tērbatas apriņķa skolā un Tērbatas Skolotāju semināra pedagogu, rakstīja mācību grāmatas, publicēja rakstus par valodniecību un pedagoģiju. Tas bija laiks, kad uz stabilām kājām nostājās  latviešu progresīvā inteliģence, daudzi studēja Maskavā, Tērbatā, Sanktpēterburgā un Vācijas augstskolās. 1862. gadā pēc Šveices un Vācijas tehnisko augstskolu parauga nodibināja Rīgas Politehnikumu. Atis Kronvalds saprata, ka viens no galvenajiem nosacījumiem nacionālās apziņas celšanā un kultūras attīstībā ir izglītība, lai latvieši būtu līdzvērtīgi citu kultūras tautu vidū.

Kronvalds bija brīnišķīgs, harizmātisks orators. Gan savulaik Tērbatā, gan Latvijā viņš dedzīgi centās apvienot un aktivizēt latviešu inteliģenci – tā sauktos jaunlatviešus, mudināja latviešus, tolaik vāciskajā vidē, runāt un rakstīt latviski un ar nerimstošu degsmi aizstāvēja latviešu valodas vietu sabiedrībā. Kronvalds aktīvi vērsās pret latviešu valodas vāciskošanu un talantīgi  darināja jaunus latviskus vārdus, kuri valodā ātri  ieviesās.

Reti kuram tagad varētu ienākt prātā, ka vārds „zīmulis” ir jaunvārds, kuru radīja Atis Kronvalds lietotā „bleifstiķa” vietā.  Kronvalda pūrā ir vairāki simti jaunu latvisku vārdu.  Par savu devīzi viņš izraudzījās vārdus - “Mosties, celies, strādā!” Viens no lielākajiem jaunlatviešu sasniegumiem bija 1874. un 1875. gadā pieņemtais lēmums par latviešu valodas kā mācību valodas ieviešanu tautskolās.

Izcilais latviešu tautas un kultūras patriots Atis Kronvalds mūžībā devās  pāragri – trīsdesmit astoņu gadu vecumā, 1875. gada 17. februārī.

Arī mūsdienās, latviešu valodas problēmas, kuras kopā ar jaunlatviešiem aktualizēja Atis Kronvalds, joprojām ir dienas kārtībā, lai mūsu valoda dzīvotu, attīstītos  un pastāvētu arī turpmāk.