Katram laikam – savi elki. Sporta fani skrējuši skatīties Alfonu Jēgeru, Skaidrīti Smildziņu vai Helmūtu Balderi, skatuves mākslas baudītāji sturmējuši teātru kases, lai redzētu Jāni Osi, Hariju Liepiņu, Eduardu Pavulu, Viju Artmani, Lilitu Bērziņu, Veltu Līni, Veru Singajevsku, Elzu Radziņu vai kādu citu latviešu skatuves meteoru.
Bet rīt taču 10. februāris, Elzas Radziņas dzimšanas diena, tālab šoreiz daži atmiņu zibšņi ,atceroties burvīgo skatuves karalieni. Ar mākslinieci personiski nebijām pazīstami, un priekštats par viņu radies galvenokārt baudot daudzus viņas nozīmīgākos skatuves tēlus, kas radīti vairāk nekā pusgadsimta garumā - Stella Kempbela Džona Kiltija lugā "Mīļais melis"; Žorža Sanda Jaroslava Ivaškēviča lugā "Vasara Noānā"; Elinora Džeimsa Goldmena "Lauva ziemā"; Elīna, Antonija, Tomuļu māte Rūdolfa Blaumaņa "Skroderdienas Silmačos" un citos, kuru kopskaits bijis pāri simtam plus vēl 4 desmiti kinolomu, latviešu tautasdziesmu un dzeju programmas, arī iestudējumi Latvijas Radio teātrī.
Tā kā ilgus gadus esam bijuši radiokolēģi ar aktrises dzīvesbiedru Oļģertu Šalkoni, tad no viņa sacītā, kopā malkojot kafiju, esmu secinājis, ka Elzas mūžs ir spilgta liecība tam, kā pelnrušķīte patiešām kļūst par karalieni… Palīdzējusi mātei, kas bijusi apkopēja Jelgavas 1. ģimnāzijā, strādājusi Vermahta lazaretes virtuvē Ventspilī, darbs grāmatnīcā, bibliotēkā, bijusi koriste un dejotāja Jelgavas teātrī, tikai 35 gados tajā kļūstot par vadošo aktrisi, kad bija nospēlēta Nataļjas Petrovnas loma Ivana Turgeņeva lugā "Mēnesis uz laukiem".
1949. gadā Elza Radziņa debitēja kino lomā – viņa tēloja Raiņa māsu Doru Stučku Rīgas kinostudijas filmā "Rainis". Taču pasaules slava viņai atmirdzēja 15 gadus vēlāk. Viņa to ieguva ar Hamleta mātes Ģertrūdes lomu Grigorija Kozinceva filmā "Hamlets", ko nominēja Zelta globusa balvai kā 1966. gada labāko ārzemju filmu.
Skatītāju cieņu un mīlestību aktrise smēlusi riekšavām,daudzos apbalvojumus un pagodinājumus pat grūti apjaust…Viņas dzīve un galvenais aicinājums bija skatuve.Skatuve pāri visam, arī veselībai, ikdienas likstām un ģimenei. Tiesa, viņas azarts un temparements nevarēja neizpausties dažos sportiskos grēciņos - aktrise labprāt peldējās jūrā, kā arī jaunībā nodarbojās ar airēšanu un šaušanu, ko gan teātris beigu beigās izkonkurēja.
Radio studijā Elza Radziņa, kā man likās, bija visai reta viešņa, kaut gan viņas ierakstu skaits fonotēkā ir visai prāvs. Šoreiz, atceroties izcilo skatuves mākslinieci un atzīmējot viņas 101. dzimšanas dienu, atcerēsimies Nacionālā teātras aktrises Elzas Radziņas pirmo Radio ierakstu 1955. gada 3. maijā "Kristāla kurpīte" - Žavotes lomā Helēna Romānova, Pamāte - Emīlija Bērziņa, Hortenzija - Elza Radziņa.
Ierakstu klausieties audio pielikumā.
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X