Šodien, 9. augustā, pieminam jau mūžībā devušos latviešu teātra režisoru, aktieri, skatuves mākslas pedagogu Oļģertu Kroderu, cilvēku ar lielu un vērtīgu daiļradi.

Šodien viņam būtu 96.

Droši vien pārliecinoši varētu teikt, ka Krodera darbība teātrī nākusies no vecākiem, jo viņa māte bijusi aktrise Herta Vulfa, bet tēvs teātra kritiķis Roberts Kroders.

Izcila nozīme Krodera mākslinieka dzīvē ir Dailes teātrim, ar to saistās viņa paši pirmie iespaidi.

Jau 4 gadu vecumā Dailes teātrī Kroders redzējis pirmo izrādi „Aladina burvju lampa”, tā atstāja neizdzēšamu iespaidu, kaut vai vizuālu, bet tomēr un  mazliet vēlāk, bērnam būdamam, Kroderam uzdāvināja mājas leļļu teātri, tad nu mākslinieks tur izpaudies, iejūtoties dažādās lomās -  mēģinot būt gan aktieris, režisors, arī kritiķis.  Vēlāk, pamatskolas un vidusskolas laikos, teātris ir bijis tas, par ko viskvēlāk sapņojis Kroders. Sākotnēji Kroders rakstījis teātra recenzijas, iestudējis dažas izrādes neprofesionālā teātrī, bet profesionālajā teātrī debitēja 1959. gadā ar Jāņa Kalniņa operas „Ugunī” iestudējumu Liepājas teātrī. Pēc šīs veiksmīgās debijas viņš kļuva par šī teātra režisoru. Viņš tika pamanīts, ievērots un apbrīnots. Kopš tā laika visu turpmāko mūžu Oļgerts Kroders kā režisors strādājis gandrīz visos Latvijas teātros. Visilgāk un visspilgtāk Kroders bijis saistīts ar Liepājas, Nacionālo un Valmieras teātri, kurā atgriezās 2001. gadā un palika līdz pat sava mūža beigām.

Valmieras teātrī Oļģerts Kroders sāka strādāt 1964. gadā. Pirmais iestudējums bija Edvarda Radzinska luga “104 lappuses par mīlestību”.

Turpmākie desmit gadi bija auglīgākais laiks viņa radošajā biogrāfijā - viņš kļuva par vienu no nozīmīgākajām personībām Latvijas teātra 60. gadu atjaunošanas procesā. O. Kroders sāka ar to, ka profesionāli un cilvēciski izaudzināja lielu grupu jaunās un vidējās paaudzes aktieru: Ligitu Dēvicu, Skaidrīti Putniņu, Ausmu Dūli, Lolitu Plociņu, Rihardu Rudāku, Jāni Zariņu, Jāni Samauski, Robertu Zēbergu, Agri Māsēnu un vēl daudzus citus.

Ģimenes intelektuālās tradīcijas, paša neatlaidīgais darbs un plašas kultūras intereses izveidoja Kroderu par vienu no erudītākajām personībām Latvijas teātra mākslā. Teātru kritiķi teikuši, ka Kroders savus darbus veicis savā, īpašā manierē, un viņš izrādes centies radīt kā vienkāršu saruna ar skatītāju.

Viņa uzvedumiem raksturīga smalka cilvēku savstarpējo attiecību pētniecība, ironiska attieksme pret klišejiskiem estētiskiem kanoniem un liekulīgu varas vai sabiedrības morāli

Pēdējos dzīves gadus viņa mājas bija Valmieras teātris - tur viņš gan strādājis, gan dzīvojis - Kroders teātrī bijusi sava neliela istaba, kurā viņš mitinājās, smēlies iedvesmu jauniem darbiem un priecājies par katru izrādi, kuru vēroja pilna skatītāju zāle. Ar saviem darbiem, padomiem un mīlestību pret darbu, Kroders vienmēr paliks kā spilgrs un redzams režisors Valmieras teātra vēsturē.

Atceroties Kroderu, domājot par viņa laiku teātrī, par viņa aktieru paaudzi, ieklausīsimies viņa skolotās aktrises Ievas Puķes izpildītajā dziesmā – “Viegli mākonīši slīd”.