Jelgavu dēvē par Zemgales pērli, studentu paradīzi un dažkārt arī par latvju teātra šūpuli. Ne velti pilsētas centrā joprojām atrodas latviešu teātra tēva Ādolfa Alunāna piemineklis. ”Joprojām“ saku tālab, ka tur, kur pretī stacijai tagad plešas skaists, labiekārtots parks, pēckara gados vēl bija lieli kapi, kurus  varas vīri bija paredzējuši likvidēt, un šim nepateicīgajam darbam mobilizēja arī mūs, Jelgavas skolēnus. Viss tika izpostīts, sagrauts vai aizvests prom un nolīdzināts. Brīnumainā kārtā neskarts palika vien Ādolfa Alunāna piemineklis.

Ādolfs Alunāns, kuram šodien aprit 170. dzimšanas diena, ir unikāna personība mūsu mākslas un kultūras vēsturē. Radošs un ražīgs, bijis gan aktieris, gan režisors,,gan dramaturgs un satīriķis,,gan rakstnieks un teātra darbinieks,,turklāt vēl 10 bērnu tēvs.

Tēva mudināts lasīt latviešu grāmatas un avīzes, Alunāns jau 21 gada vecumā sevi pieteic ar rakstu "Kāds vārds par teātri". "Baltijas Vēstnesī", kā arī ar savu pirmo viencēlienu "Paša audzināts", kas uzskatāma par latviešu pirmo oriģināllugu. Drīz  pēc tam viņš tiek uzaicināts par Rīgas Latviešu biedrības teātra vadītāju, kur, būdams arī režisors un aktieris, aizvada 15 gadus. Tad noorganizē savu ceļojošo trupu, ar viesizrādēm apbraukājot visu Latviju. 1894. gadā Ādolfs Alunāns izveido pirmo latviešu teātra trupu, un viņa vadībā skatuves gaitas uzsāk tādi ievērojami aktieri kā Anna Brigadere, Jūlija Skaidrīte, Berta Rūmniece, Teodors Valdšimts un vairāki citi. Ādolfs Alunāns sarakstījis daudzas lugas, no kurām ne viena vien ir populāra arī mūsdienās "Seši mazi bundzenieki", "Visi mani radi raud", "Mucenieks un muceniece", "Draudzes bazārs", "Džons Neilands" un vēl citi daiļdarbi. Un kur tad vēl slavenās kuplejas, kuras Alunāns ne tikai pats sacerēja, bet arī izpildīja. Vairāk nekā 10 gadus izdevis "Zobgala kalendāru", radot daudzus satīriskus un humoristiskus darbus. Tāpat naski rakstīti stāsti, dzejoļi, feļetoni, tulkotas lugas, stāsti un romāni.

Ādolfs Alunāns ir tas cilvēks, kurš licis pamatus profesionālajai aktieru un režijas mākslai, teātra mūzikai, dramatuturģijai, arī teātra mūzikai un terminoloģijai, piesaistot teātrim visplašākās tautas masas.

Ādolfa Alunāna pēdējās uzstāšanās bija gadu pirms viņa aiziešanas - 1911. gadā Rīgā un Aucē izrādot lugu "Draudzes bazārs". Bet  savu radošo veikumu mūsu teātra dibinātājs vērtējis šādi:

Uzskatu latviešu skatuves sekmīgu nodibināšanu par darbu, kuram esmu novēlējis visu savu dzīvi.

Godinot izcilo novadnieku,pirms 50 gadiem Jelgavā tika atklāts Ādolfa Alunāna memoriālais muzejs.

                  

 

   

I