Gadsimtu mija mums dāvājusi izcilas mākslas personības. Ja atceras vien trīs no tām, tad jāatgādina, ka 1893. gads ir beļavnieka Voldemāra Irbes vai Irbītes dzimšanas gads, pēc trim gadiem Dzērbenē pasaulē nāca Romans Suta, un 20. gadsimta pirmajā gadā Rīgā piedzima Aleksandrs Čaks. Šīs leģendas vienojis gan laiks gan šūpulī ielikts talants, gan spožas personības, kuras sastaptas radošo ceļu labirintos. Viena no viņām - Vilhelms Purvītis. Viņš bija Rīgas pilsētas mākslas skolas direktors un pasniedza kompozīciju glezniecībā, kad tās otrajā kursā tika uzņemts Romans Suta. Kad  Vilhelms Purvītis atzinīgi bija novērtējis Irbītes darbus, viņa gleznas pirmo reizi tika izstādītas Valsts Mākslas muzejā. Savukārt Voldemāra Irbes darbu tematika ir ļoti līdzīga Čaka dzejai - galvenais   ir noskaņa, nevis konkrētais sižets, un centrā, neapšaubāmi, ir vides un cilvēka ciešā saistība un mijiedarbība.

Šoreiz gan "Stāstu rakstos" par Romanu Sutu, kura dzimšanas diena ir 28. aprīlis un kura 120. jubileja  tika atzīmēta pirms diviem gadiem. Pirms sākt gatavot sižetu par izcilo mākslinieku, lūdzu savu draugu Jāni Anmani izteikt viņa  viedokli par šo personību. Viņš piekrita, rosinot mani vispirms sameklēt Sutas 10 radošās pieturzīmes, tātad, nospēlēt melodiju un Jānis tad piesitīšot bungas.

Sacīts darīts, tātad, pieturzīme Nr.1. 14 gadu vecumā Romans kopā ar brāli aizmucis uz Rīgu, kur salīguši uz kāda ārzemju kuģa par jungām. Tālāk - Mākslas skola, ko jau minējām. Trešā radošā pietura - Penza, kur mākslas skolā jauneklis sastapās ar Jēkabu Kazaku, Konrādu Ubānu, Valdemāru Toni, arī Aleksandru Beļcovu, Romāna Sutas nākamo dzīvesbiedri. Vēl - 1924. gadā nodibināja porcelāna un fajansa trauku apgleznošanas darbnīcu "Baltars", kuras darbības pamatā bija Sutas ideja - radīt cilvēkvidi, kas vienotu tā laika moderno mākslu ar nacionālajām tradīcijām. Radās šedevri, kas izpelnījās godalgas Parīzes starptautiskajā dekoratīvo mākslu izstādē un joprojām ir goda vietā Latvijas muzeju krātuvēs. Piektā radošā pietura - mākslinieku biedrība "Zaļā vārna", kurā rosīgi darbojās arī Aleksandrs Čaks. Nosacīti, sestā pietura - pedagoga darbs, t.sk. Rīgas Tautas augstskolas Zīmēšanas un gleznošanas studijā. Nr.7 - blakus visdažādākajiem mākslas veidiem - glezniecībai, grafikai, keramikai, plakātu mākslai, scenogrāfijai stājās arī filmu mākslinieciskā noformēšana, nospēlējot pat Ķestera  lomu filmā "Kaugurieši". 8. Sutas radoša pietura varētu būt - daudzie raksti un recenzijas par mākslu un teoriju. 9. - Sākot no 1919. gada, dalība  daudzās personālizstādēs Rīgā, Berlīnē, Briselē, Ņujorkā, Maskavā, Stokholmā, Vašingtonā un citviet pasaulē. Un 10. radošā pietura - lai gan Romana Sutas lielākā kaislība bija māksla, viņš aktīvi interesējās arī par  šahu, makšķerēšanu un zirgu skriešanas sacīkstēm.

Piebildīšu, ka 1943. gadā Tbilisi mākslinieku apcietināja it kā par maizes talonu viltošanu un vēlāk sodīja ar nāvi, -1959. gadā viņa meita Tatjana Suta Kara tribunālā Rīgā saņēma tēva reabilitācijas dokumentu.

Bet tagad, tātad, mākslinieks Jānis Anmanis, kurš rosīgi gatavojas sporta veterānu jubilejas aktivitātēm šajā vasarā:

Romans Suta - tā ir mūsu vērtība, stabila, paliekoša vērtība - teic Anmanis - tāpat kā Irbīte, kā Čaks un daudzi citi mūsu tautas tīrradņi. Ļoti bagāta  un dauzšķautnaina personība, ko var vienīgi apbrīnot, godināt un cildināt.