Šodienas stāstu raksts ir par mākslinieku, kuram šodien būtu 75. Te īsti nevar nosaukt vienu mākslas veidu, kurā viņš darbojies, drīzāk jāaprobežojas ar vairāk vai mazāk izsmeļošu uzskaitījumu, kāds arī sekos.

Izpausmju daudzveidībā līdzīgs renesanses laika senajiem dižgariem, kas mācēja un darīja visu, bet ar nepārprotami mūsdienīgu izteiksmes veidu un savu, unikālo mākslinieka stilu un valodu. Daudzpusīgs, nozīmīgs un daudznozīmīgs, tai pat laikā savdabīgi lakonisks savu tēlu izveidošanā un to reproducēšanā.

Es mēģinu aprakstīt Ilmāru Blumbergu, kurš nu jau pusotru gadu, visticamāk, turpina radīt tur, kur mēs visi reiz būsim.

Kas īsti bija Ilmārs Blumbergs? Sibīrijas bērns, Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas absolvents, pabeidzis Mākslas akadēmijas Dekoratīvās noformēšanas nodaļu un Glezniecības nodaļu scenogrāfijas specialitātē, tad scenogrāfs Dailes teātrī, teātra galvenais mākslinieks. Veidojis scenogrāfiju izrādēm arī citos teātros un operās Latvijā, Lietuvā, Somijā. Daudzu personālizstāžu autors Latvijā un pasaulē. Grāmatu un filmu autors un tēls. Nav nozīmes uzskaitīt balvas un panākumus, tie pat sīkā rakstā aizņem pārāk daudzas lapas.

Tomēr ar formālu izglītības un balvu uzskaitījumu skaidrojumam būtu par maz. Meklēju speciālistu teikto un atradu Imanta Lancmaņa raksturojumu:

„Viss, ko viņš dara, ir vienas izjūtas un domas izpaudums. [..] Viņš runā par lietām, par kurām mūsdienās vairs nerunā – par cilvēku, par cilvēku likteni, par dzīves un eksistences traģismu – ārkārtīgi personīgi un viņam raksturīgā veidā. [..] Viņam piemīt spēja ielikt mazā tēlā ļoti daudz. Tas ir ļoti grūti. Viņš spēj radīt zīmi, simbolu, kas momentā darbojas.”

Kā skatuves meistars Blumbergs realizēja savu domāšanas scenogrāfiju, veidoja  intuitīvi uztveramas tēlainas pasaules. Viņš prata radīt ar telpu, plakni, apjomu. Ar krāsu un gaismu viņš mācēja padarīt priekšmetus un tēlus par nozīmi.

Kā mākslinieks viņš savus darbus viņš raksturo kā sava veida psihoterapiju: „Vēlos tikt prom no sevis, uzliekot sevi uz papīra”. Droši vien daudzi atcerēsies viņa kalpotāja tēlu, kas no darba darbā atkārtodamies stāstīja paša mākslinieka dzīvi – bērnību izsūtījumā Sibīrijā, atgriešanos Latvijā, dzīves gaitas, kurās praktiskais pārvēršas radošajā un radošais – simbolos.

Anita Vanaga, Blumberga izstāžu kuratore, saka, ka „Blumbergs ir virstalanta mākslinieks”. Latvijas Kultūras kanonā Ilmārs Blumbergs ir minēts gan teātra, gan dizaina nozarē.

Viņa starta kapitāls ir scenogrāfija, bet aizvien līdzās bijusi grafika, plakāts, grāmatniecība, glezniecība, turklāt visas jomas vienmēr bijušas ļoti saistītas.

Arī monētu māksla. Ne velti Latvijas Bankas sagatavotajā materiālā mākslinieks saka tā :

„Katram māksliniekam dzīvē jāizdara trīs lietas – jāuzzīmē jūra, pašportrets un nauda.”

Un ar naudas sava veida „zīmēšanu”, monētu radīšanu mākslinieks bija uz Tu – gan Latvijas monētas radot, gan strādājot par Latvijas Bankas Monētu dizaina komisijā.

Vairākas monētas saņēmušas starptautiskas balvas, arī monēta, kas noslēdz šo stāstu rakstu un ir dziesmā izdziedams Aleksandra Čaka dzejolis: „Miglā asaro logs”.