Vijas Artmanes šūpulis kārts 1929. gada 21. augustā Tukuma pusē latviešu jaunsaimnieka un poļu laukstrādnieces ģimenē, bērnībā nevienam nenojaušot aktrises talanta iezīmes, neparedzot spožo skatuves karjeru un nemēģinot meitēnu arī bīdīt mākslas pasaulē. Bet notika tas, kam bija jānotiek - liktenis viņai dāvāja spožas zvaigznes lomu kā uz skatuves, tā arī dzīvē, viņas personībai, kā sacījis Jānis Streičs, balstoties uz trim vaļiem - jūtām, prātu un gribu.

Ļoti trāpīgs vērtējums, par ko nācies pārliecināties vairāku  gadu garumā, regulāri tiekoties ar mākslinieci TV studijā, kur viņa, būdama sabiedriski ļoti aktīva, vadīja žūriju Silvijas Sūnas un Verēnas Bērziņas raidījumā vidusskolēniem "Aicinām piedalīties!" Tas bija atraktīvs konkurss par visdažādākajām dzīves jomām - kultūra, māksla, tautsaimniecība, izglītība, zinātne, sports, gūstot lielu atsaucību un popularitāti visā Latvijā. Kaut mums, žūrijas locekļiem, blakus bija spoža skatuves dīva, ne mirkli to nejutām. Vija Artmane bija ļoti sirsnīga, vienkārša, savus pienākumus veicot atbildīgi un lietpratīgi, gan skaidri izklāstot savas domas, gan ar vislielāko pietāti ieklausoties speciālistu viedoklī. Reiz, vērtējot kokursantu atbildes par sportu, man ienāca prātā ģeķīga doma - lai meitenes  vairāk pievērstu sportam un reizē neaizmirstu tādu brīnišķīgu meitenīgu atribūtu kā pītu bizi, par atbildi meitenei, kas valkā bizi, dot papildus punktu. Žūrijas vadītāja šo ieceri kaismīgi atbalstīja, un skolu komandās iekļāvās aizvien vairāk meiteņu ar jauko rotu – bizi.

Radio Vija Artmane nebija īpaši bieža viešņa, bet, ja viņa nāca uz "dzīvajiem" lasījumiem, kas parasti skanēja rītos, tad ātri vien, tapa skaidrs - lasījums ir precīzs, skaidrs, dikcija – nevainojama, materiāls ir sagatavots profesionāli, ar lielu atbildības pakāpi.

Bija laiks, kad paralēli leģendārajam "Mikrofonam" radio skanēja raidījums jaunatnei "Dzirkstele". Tajā neizpalika arī interesanti jaunumi, tā, piemēram, muzikālu talku rīkošana, "Dzirksteles prīma", kas bija skatāma arī TV, Olimpiskie konkursi, piesaistot daudzus tūkstošus klausītāju, tehnikas spēle "Auto, moto, radio, loto", un arī Maijas Krūmiņas iecerētais "Intervē klausītājs", kurā populāras personības atbildēja uz iesūtītajiem jautājumiem. Vienu no šīm programmām, pēc skaita 42., piedaloties Vijai Artmanei, bija uzticēts vadīt man. Jautājumu bija vairāki simti, tos sadalīju 30 jautājumu kopās, un pirmajā no tām aktrise izsmeļoši atbildēja par dabu, daudzkārt pierādījusi savu uzticību un mīlestību tai.

Protams, vislielākā jautājumu gūzma bija par teātri, lomām, skatuvi, un vienā no atbildēm tika iekļauta arī sekojoša frāze "Mācieties atsacīties no visa liekā dzīvē un mākslā!", ko māksliniece  savu spēju un iespēju robežās arī centusies īstenot.

Lieki sacīt, ka 45 minūšu garais raidījums izrādījās daudz par īsu, tālab neizskanējušie jautājumi un atbildes tika apkopotas tradicionālajās "Dzirksteles" desmit minūtēs pēc raidījuma.

Vija – Dailes teātra  II studijas audzēkne – par aktrisi kļuva 1949. gada 16. oktobrī, 20 gadu vecumā, savā mūžā nospēlējot vairāk nekā  85 lomas teātrī un 50 - kinofilmās. Pirmā nozīmīgākā bija 1950. gada rudenī - Abigaila Ežēna Skriba komēdijā "Glāze ūdens", bet aktrise aizgāja no teātra 1998. gada 23. februārī, kad lomu vairs nebija. Spožums, slava, likstas, maldi un posts - tā droši vien varētu raksturot Vijas Artmanes radošo mūžu, bet ne man tas vētāms un vērtējams. Vienīgi piebildīšu, ka laikam gan spožā latviešu aktrise nospēlējusi visas lomas, par kurām vien var sapņot, izņemot karsti ilgoto  Spīdolu. Kaut arī daudzu gadu garumā no dažādām skatuvēm skanējuši Spīdolas monologi Vijas Artmanes sniegumā...