Talantīgs, interesants, kašķīgs. Liels režisors ar lielu ego - tā pirms 15 gadiem monogrāfijā par kinorežisoru un scenāristu Gunāru Piesi rakstīja Dzidra Sondore. To  apliecina arī viņa dienasgrāmata, kas tapusi 90.gadu sākumā. Režisors bijis patiesi sarežģīta personība - ātri aizvainojams, ar depresīvu raksturu, nesaudzīgs pret citiem un arī sevi, apveltīts ar gudru, analītisku prātu. Lūk, citāts no Gunāra Pieša dienasgrāmatas – „Viss apbrīnojami muļķīgi un bezcerīgi. Katra diena ar jaunu muļķību, neatbilstošu uzvedību. Prasme sevi disciplinēt darbam, dzīvei, mēģināt tikt ar sevi galā un strādāt, strādāt, jo darbā gan materiālā gan morālā labklājība. Ieilgusi bezdarbība deģenerē…”.

Piesis pieder pie Rīgas Kinostudijas padomju  t.s. zelta laikmeta cilvēkiem, kad ik gadus nāca klajā vairākas nozīmīgas spēlfilmas. Vēl mācoties Maskavā, Vissavienības kinematogrāfijas institūtā, jaunais režisors debitēja ar filmu „Kārkli pelēkie zied” un tika nesaudzīgi nokritizēts. Atlika vien pievērsties kinožurnāliem, radot nevienu vien izcilu dokumentālu darbu, kā „Zemes atmiņa”, ”Svjatoslavs Rihters”, „Rīgas parki” un citi.

   Pie spēlfilmu režijas Gunārs Piesis atgriezās tikai pēc 10 gadiem, uzņemot filmu „Nāves ēnā”, kas radīta pēc tāda paša nosaukuma 1899.gada Blaumaņa noveles motīviem. Stundu un 19 minūtes garajā filmā viņš spilgti iezīmē traģēdiju, kad 13 vīri un pusaudzis puika uz atlūzuša ledus gabala tiek dzīti jūrā. Izsīkst ūdens, beidzas  pārtikas krājumi, un pamazām atklājas uz ledus gabala esošo cilvēku raksturi un cilvēciskā būtība. Galvenajās lomās – Eduards Pāvuls, Gunārs Cilinskis, Kārlis Sebris, Alfrēds Videnieks, Ģirts Jakovļevs, Pēteris Šogolovs, Vaironis Jakāns, Edgars Liepiņš, Egons Beseris un citi izcili aktieri, filmai negaidīti  gūstot ļoti atzinīgu novērtējumu. Tā iekļauta arī Latvijas kultūras kanonā.

Ne mazāku ievērību pēc pāris gadiem izpelnījās arī „Pūt,Vējiņi”, vienīgā Raiņa ekranizācija latviešu kino, kas  1974.gadā kļuva par Vissavienības festivāla laureātu, „Maija un Paija”, dokumentālās filmas un, protams, Annas Brigaderes pasaku lugas „Sprīdītis” ekranizācija. Šis darbs 1987.gadā ieguva apbalvojumus kinofestivālos Tallinā un Tbilisi, kā arī Starptautiskajā Bērnu un jauniešu filmu festivālā Buenosairesā. Gunāra Pieša populārākās kinofilmas noskatījušies pat pāri par 15 miljoniem skatītāju.

1990.gadā darbu pārtrauca Rīgas Kinostudija, un drīz pēc tam no darba šķīrās arī Gunārs Piesis.  Šodien,19.jūlijā, izcilajam latviešu kinorežisoram  apritētu  87 gadi.