8. aprīlī, mēs pieminēsim dzejnieku Leonīdu Breikšu viņa 110. dzimšanas dienā.

Ja dzejnieka vārds šodien ir zināms vien retajam, tad dziesmas ar viņa patriotisko dzeju ir iegūlušas latviešu mūzikas zelta fondā – pirmkārt jāmin Jāņa Norviļa komponētā dziesma „Svēts mantojums”, tomēr zināmākā ir Imanta Kalniņa sacerētā un dziesminieces Ievas Akurateres izpildītā „Lūgšana”.

Toreiz – Atmodas laikos, šī dziesma izskanēja kā pravietojums un pietika ar vienu vienīgu reizi, lai dzejoļa pirmās rindiņas „Kungs, kas zāles čukstus dzirdi” iegultu ikviena klausītāja atmiņā.

Par šo dziesmu Ievai ir īpašs stāsts, bet pirms tā daži vārdi par pašu dzejnieku. Savu pirmo dzejoli Leonīds Breikšs sacerēja 13 gadu vecumā, bet 14 gadu vecumā sagaidīja pirmo publikāciju. Ražīgākie dzejniekam bija pagājušā gadsimta trīsdesmitie gadi, bet viņa pēdējais dzejoļu krājums „Dziesmas zemei un debesīm” tika izdots 1942. gadā, kad pats dzejnieks, tāpat kā daudzi citi Baigā gada upuri, jau bija gājis bojā Krievijā.

Leonīda Breikša atdusas vieta nav zināma, bet viņa ieslodzījuma biedrs Mārtiņš Bisters atminas, ka dzejnieks viņam un pārējiem Astrahaņas cietumā ieslodzītajiem ir lasījis savus jau zināmos un arī tikko tapušos dzejoļus un pilnīgi iespējams, ka kāds no tiem ir bijis tikpat trāpīgs kā dziesmā pārtapusī „Lūgšana”, par ko savās atmiņās lūdzu dalīties tās izpildītāju Ievu Akurateri:

"Mans stāsts par šo brīnišķīgo dziesmu ir tāds, ka 89.gadā, kad jau bija brīvības vēsmas, mums bija izveidota delegācija, kuru Amerikas latvieši pirmo reizi pieņēma savos draudzes namos oficiāli. Mēs braucām kopā ar Imantu Ziedoni, viņa dēlu Rimantu un fotogrāfu Gunāru Janaiti. Mums bija paredzēts brauciens janvārī, februārī, un es jutu, ka es gribu aizvest uz turieni kā dāvanu kādu brīnišķīgu, zīmīgu, īpašu dziesmu. Es, protams, iedomājos Imantu Kalniņu, viņam piezvanīju un lūdzu, lai viņš man uzdāvina vienu dziesmu tieši šim braucienam. Un viņš ar savu brīnišķīgo intuīciju izvēlējās Leonīda Breikša dzejoli, uzrakstīja šo dziesmu un iedeva man vienu dienu pirms izldošanas, es vēl lidmašīnā mācījos šo dziesmu. Pirmatskaņojums sanāca Bostonas latviešu rīkotajā pasākumā, kur vēl notis turēja, man vēl bildītes ir, Gatis Gaujenieks – grupas „Akacis” vadītājs. Vēl tas īpašais prieks man bija tāds, ka turienes latvieši pieņēma šo dziesmu kā providences sūtījumu, jo viņi šo Leonīda Breikša dzejoli savos dievkalpojumos dziedāja baznīcas meldijā, tā viņiem bija lūgšana ar Latviju. Un vēl es uzzināju Amerikā, ka Leonīds Breikšs ir mans attāls radinieks. Jā, un tā bija vairāk nekā vienkārši dziesma – tā bija tāda zīme mūsu kopībai un Latvijas brīvībai."

Dziesmu „Lūgšana” pēc brīža arī klausīsimies Latvijas Radio 2, tā pieminot Leonīdu Breikšu un jāteic, ka šī dziesma ir varenāka par jebkuru pieminekli, jo ir bijusi viena no tām, kas kaldināja Dziesmotās revolūcijas uzvaru, ļaujot atdzimt brīvai Latvijai, kuras simto jubileju mēs šogad svinēsim.